Šodien, 29. februārī, atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas svinīgi nodotas teātra kolektīvam. Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un komfortablām telpām aktieriem, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“Priecājos par Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās! Šī ēka ir lielisks paraugs, kā savienot vēsturisko un laikmetīgo. Novēlu, lai Jaunā Rīgas teātra nosaukuma kods – “jaunais” – atklāj, kā uzrunāt un satikt arvien jaunus skatītājus, saliedēt un vienot visu sabiedrību,” norāda kultūras ministre Agnese Logina.
“Gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies,” saka JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Ēka tagadējā Lāčplēša ielā 25 būvēta XX gs. sākumā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas latviešu amatnieku palīdzības nams. Tai ir ļoti svarīga vieta Latvijas skatuves mākslā. 1902.gadā te darbu sāka Jaunais Rīgas latviešu teātris. 122 gadu laikā te strādājuši seši teātri, viens teātra novirziens. Ar ēku ir saistītas sešas Latvijas kultūras kanonā iekļautas skatuves mākslas vērtības – ne tikai četri teātri, tostarp Alvja Hermaņa vadītais Jaunais Rīgas teātris, bet arī divas īpašas izrādes. Jāatgādina, ka Lāčplēša iela savu nosaukumu ieguva 1923.gadā par godu režisora un Rīgas jaunā teātra direktora Alekša Mierlauka iestudētajai Raiņa “Ugunij un naktij”.
Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve notika atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un projektam. Būvprojekta izstrāde sākta no 2018.gada, bet būvniecība - no 2020.gada. Ēku komplekss ekspluatācijā tika nodots 2024.gada 22.decembrī.
“Ir 2024.gads. Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā. Kamēr norit darbi, viss šķiet grūti un ilgi. Tagad atskatoties atpakaļ, redzams, ka laiks aizritējis ātri, jo nekur kultūras projekti netop ātri un viegli. Šodien ir liels lepnums un gandarījums par to, ka neskatoties uz visiem apstākļiem, mums ir izdevies valsts finansētā objektā uzcelt tik skaistu ēku. Nāciet un baudiet,” aicina arhitekte Zaiga Gaile.
“ Mēs visi kopā – arhitekti, būvnieki, apakšuzņēmēji, VNĪ darbinieki – esam paveikuši patiešām nozīmīgu darbu. Lai arī kādas garajā būvniecības periodā bija mūsu savstarpējās attiecības, tomēr šodien varam lepoties ar padarīto. JRT ēku komplekss ir pabeigts, un atslēgas nodotas teātra kolektīvā. Martā vēl turpināsim sistēmu un aprīkojuma pielāgošanu, lai tās precīzi atbilstu teātra vajadzībām un aktieru komfortam,” uzsver Griškevičs.
Teātra Lielajā zālē ir saglabāta vairāk nekā gadsimtu senās ēkas elpa, ko izceļ XX gs. 30.gadu interjera elementi. Tagad skatītājiem no jebkuras vietas gan parterā, gan balkonā būs ļoti laba redzamība un dzirdamība. Tas panākts, mainot rindu stāvumu un pārbūvējot balkonu. Skatuve atbilstoši mūsdienu prasībām ir aprīkota ar klusu vinču sistēmu dekorāciju pārvietošanai. Šņorbēniņiem piebūvēts klāt jauns apjoms trīs metru augstumā. Lielās zāles parterā ir 322 skatītāju vietas, bet balkonā – 166 vietas.
“Black box” zālēm raksturīgo sajūtu JRT nodrošina neitrālas betona pelēkas sienas, melni griesti un grīdas. Abu moderno “Black box” zāļu gaismas un skaņas sistēmas, to digitālais un analogais vadības tīkls ir veidots tā, lai brīvi varētu mainīt konfigurāciju atbilstoši konkrētā uzveduma vajadzībām. Lielais “Black box” ir aprīkots ar Latvijā ražotu, unikālu risinājumu – spriegotu trošu klāju, kas piedāvā neierobežotu brīvību izrāžu uzbūves procesā. tajā ir 230 skatītāju vietas. Mazajā zālē ir 100 sēdvietas. Ēku kopējā platība ir 9767 kvadrātmetru, iekšpagalma - 649 kvadrātmetru.
Ēkas atjaunošanā iespēju robežā ir ievēroti ilgtspējības principi: otrreiz izmantoti būvniecības materiāli, saudzīgi atjaunotas vēsturiskās apdares detaļas. Pagalmā būs pieejamas velostāvvietas. Tāpat ir padomāts par vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “SBSC” par 32,4 miljoniem eiro (tai skaitā indeksācija jeb samaksa par būvdarbu sadārdzinājumu). Energoefektivitātes pasākumi, tostarp fasādes ārsienas, jumta pārsegumu siltināšana, inženiertehnisko sistēmu pārbūve un apgaismojuma nomaiņa īstenota, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 2,2 miljonu eiro apmērā. JRT ēku kompleksa rekonstrukcijā strādāja apmēram 2000 cilvēku no VNĪ, pilnsabiedrības “SBSC”, Zaigas Gailes biroja, projektētāja “Sarma&Norde arhitekti”, kopumā darbus veica vairāk nekā 130 apakšuzņēmēju.
Plašāka foto galerija pieejama ŠEIT.
Plašāka informācija par JRT atjaunošanu ŠEIT.
Par VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
VNĪ sekmīgi īsteno 34 valsts nozīmes projektus, no kuriem 14 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 399 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 419 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1049 ēkas 0,98 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 585 ha platībā, un 3385 zemes īpašumiem ar kopējo platību 937 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
