VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valsts budžetā dividendēs iemaksās 2,8 miljonus eiro jeb 64% no 2022.gada tīrās peļņas, atlikusī peļņas daļa tiks novirzīta uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai un attīstībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“Kopumā pagājušā gada finanšu rezultātus varam vērtēt kā ļoti labus, VNĪ izdevās ne tikai sasniegt, bet arī pārsniegt iepriekš izvirzītos finanšu mērķus. Tas nozīmē, ka vienlaikus spējam gan pietiekami elastīgi piemēroties straujām izmaiņām būvniecības segmentā, gan arī veiksmīgi izmantot situāciju nekustamo īpašumu tirgū. Savukārt šogad iecerētā VNĪIS pilnveidošana ļaus būtiski uzlabot valstij piederošu īpašumu pārvaldību,” uzsver Griškevičs.
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas pērn ietekmēja finanšu rezultātus, bija paaugstināta klientu aktivitāte nekustamo īpašumu (ēku un zemju) pirkšanā. Atbilstoši apstiprinātajai darbības stratēģijai, VNĪ pārdod nekustamos īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts funkciju veikšanai, tāpat uzņēmumam ir uzticētas darbības ar privātās apbūves zemi. Aizvadītā gada augstā inflācija lika sarosīties privātās apbūves zemes pircējiem, kuri, lai nezaudētu naudas vērtību, to ieguldīja valsts zemes izpirkšanā. Tā, piemēram, klienti pēc savas iniciatīvas iegādājās vairākus zemes gabalus, kurus iepriekš atpirkt nevēlējās.
Nozīmīgi darījumi ar valsts zemes izpirkšanu ir 2022.gada maijā noslēgtā nomaksas pirkuma līguma par zemi Andrejostas ielā 17 izpilde pirms termiņa 5,8 miljoni eiro apmērā, kā arī zemesgabala Lokomotīves ielā pārdošana par 95,4 tūkstošiem eiro. Pērn kopumā ir noslēgti 84 pirkuma līgumi par 89 nekustamo īpašumu pārdošanu par kopējo summu 3,98 miljoni eiro. Tāpat 19 adresēs pārdotas 27 vidi degradējošas būves.
Savukārt 2023.gada pirmajā ceturksnī sasniegtais VNĪ apgrozījums - 10,3 miljoni eiro - bija par 0,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Ieņēmumi no nomas maksām un būvniecības starpniecības saglabājās pērnā gada pirmā ceturkšņa līmenī un bija 5,74 miljoni eiro. Ieņēmumi par atsavināto valsts nekustamo īpašumu bija 0,26 miljoni eiro, salīdzot ar 2022.gada pirmo ceturksni tie ir samazinājušies par 0,7 miljoniem eiro. Pirmajā ceturksnī izsolēs tika pārdoti 11 nekustamie īpašumi par 0,13 miljoniem eiro, kā arī noslēgti 74 darījumi par valsts zemes izpirkšanu par kopējo summu 0,13 miljoni eiro. Lielākais noslēgtais darījums pirmajā ceturksnī bijis pirkuma līgums par zemes gabala Višķu iela 2, Rīga par 88 000 eiro.
2023.gada pirmajā ceturksnī EBIDTA sasniedza 3,04 miljonus eiro, savukārt tīrie zaudējumi – 0,45 miljonus eiro. Zaudējumus šā gada pirmajā ceturksnī radīja gan ieņēmumu kritums par valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, gan arī pieaugošie procentu maksājumi par ilgtermiņa aizņēmumiem. Tomēr VNĪ prognozē, ka turpmākajos ceturkšņos ieņēmumi pieaugs un gada griezumā uzņēmums strādās ar peļņu.
2023.gada 31.martā AS “Valsts nekustamie īpašumi” pamatkapitāls bija 146 832 445 eiro, bet uzņēmuma pašu kapitāls - 285 661 210 eiro.
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 365 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1100 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 602 ha platībā, un 3536 zemes īpašumiem ar kopējo platību 903 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.
VNĪ ilgtspējas un gada pārskats 2022
