VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37.99 miljonus eiro, peļņa 3,02 miljoni eiro. 2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.
Ņemot vērā Covid-19 saistītā ārkārtas situācijā piešķirtās atlaides un būtiskas izmaiņas ieņēmumu uzskaitē attiecībā uz uzkrājumu plānotajiem remontdarbiem neiekļaušanu neto apgrozījumā, kapitālsabiedrības neto peļņas rādītājs pērn ir 3.02 miljoni eiro (2.18 miljonu eiro samazinājums). Kapitālsabiedrība atbalstu nomniekiem sniegusi saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr.180 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”.
Viens no VNĪ vidēja termiņa darbības izaicinājumiem ir kvalitatīvs valsts nekustamo īpašumu portfelis. VNĪ prioritāte ir vērtīgo valsts īpašumu saglabāšana un attīstība, nodalot valsts pārvaldei nepieciešamus objektus no nepiemērotiem un zaudējumus radošiem. Pēdējos divos gados publiskajā sektorā ir notikušas būtiskas, kvalitatīvas izmaiņas nekustamo īpašumu pārvaldībā – valstiskā līmenī aktualizēti būvniecības efektivitātes un drošības jautājumi, strauji attīstās būvniecības un nekustamo īpašumu pārvaldīšanas procesu digitalizācija, būtiska izaugsme panākta arī pabeigto kultūrvēsturisko objektu segmentā. 2020. gadā kapitālsabiedrība izstrādājusi nekustamā īpašuma portfeļa attīstības stratēģiju 2020.– 2022.gadam. Stratēģijas izstrādes ietvaros izveidots vienots noteikumu kopums rīcībai ar VNĪ pārvaldībā nodotajiem valsts īpašumiem. Tas ļauj īstenot ilgtspējīgus pārvaldības principus, attīstības scenārijus un sniedz skaidru pārskatu par katru nekustamo īpašumu.
Kopumā 2020. gadā VNĪ pārdevusi 92 īpašumus par 3,5 miljoniem eiro, tostarp 59 vidi degradējošas būves 28 adresēs. Nojauktas 4 būves 2 adresēs. 9 ēkām atjaunotas fasādes, jumti un degradācijas pazīmes novērstas, 5 objekti nodoti valdījumā citām publiskajām personām (tsk. biedrībām).
2020. gadā izstrādātas vadlīnijas BIM jeb būves informācijas modelēšanas ieviešanai publiskajos iepirkumos, kā arī uzsākta BIM ieviešana VNĪ iepirkumos. Īstenots BIM pilotprojekts 2020. gadā prokuratūras vajadzībām atjaunojot ēku Aspazijas bulvārī 7, kura nodota lietotājam četrus mēnešus pirms plānotā termiņa.. 2021. gadā VNĪ īsteno jau divpadsmit projektus, kas satur BIM komponentes, to vidū ir Rīgas pils Kastelas daļas pārbūve, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana, Lielās ģildes atjaunošanas projekta izstrāde, vēsturiskās ēkas Ventspilī, Kuldīgas ielā 2 atjaunošana un pielāgošana valsts un pašvaldības iestāžu vajadzībām, Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas vietas "Silene–Pāternieki" modernizācija un citi.
Nozīmīgākie 2020. gadā VNĪ pabeigtie attīstības projekti ir vēsturiskā policijas nama Aspazijas bulvārī 7 pielāgošana prokuratūras vajadzībām, kur vienā adresē mājos 9 prokuratūras struktūrvienības, pabeigtie energoefektivitātes projekti Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī, Komandanta ielā 9, S. Broka Daugavpils mūzikas vidusskolā Kandavas ielā 2a. Veikti fasāžu atjaunošanas darbi, logu atjaunošana un ieejas portāla restaurācija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Palasta ielā 2, Rīgā, Farmācijas muzejā, R. Vāgnera ielā 13 un apmeklētāju iecienītajai izstāžu zālei “Arsenāls”. Atjaunotas fasādes tādām nozīmīgām ēkām kā Ekonomikas ministrija, Brīvības ielā 55, Rīgā, “Tiesībsarga” biroja ēka Baznīcas ielā 25, Rīgā. Veikti jumta atjaunošanas un logu, kā arī ieejas portāla un kāpņu restaurācijas darbi administratīvajā ēkā Smilšu ielā 1, Rīgā.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Tiek turpināti tādi nozīmīgi attīstības projekti kā Latvijas Okupācijas muzeja ēkas pārbūves darbi, tostarp jaunas piebūves „Nākotnes nams”, POUP piemiņas memoriāla izbūve un Strēlnieku laukuma sakārtošanas projekts sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā rekonstrukcija, infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas projekti sabiedriski nozīmīgās ēkās – Dailes teātra ēkā Brīvības ielā 75, Rīgā, Latvijas Leļļu teātra ēkā K. Barona ielā 16/18, Rīgā, Valmieras drāmas teātra ēkā Lāčplēša ielā 4, Valmierā un Latvijas Valsts arhīva ēkā Skandu ielā 14, Rīgā. Noslēgumam tuvojas projektēšanas darbi 3 radošo kvartālu attīstībai – prototipēšanas darbnīcu kompleksa izveidei A Briāna ielā 13, Rīgā, starpdisciplināro kultūras centram Miera ielā 58a un Latvijas Nacionālās operas un baleta dekorāciju centram Šķirotavas apkaimē, kuriem šogad plānots uzsākt būvniecības darbus. Turpinās arī koncertzāles “Lielā ģilde” atjaunošanas projekta izstrāde, kuru plānots pabeigt 2021. gada nogalē.
Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
