VNĪ: Ekspluatācijā nodota prototipēšanas darbnīca Riga Makerspace

Pēc vērienīgiem rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem ekspluatācijā nodota prototipēšanas darbnīca Riga Makerspace, kas atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 13. Projekts, kura realizācija tika uzsākta 2017. gadā, beidzot ir noslēdzies ar mūsdienīgu telpu izveidi, kas sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas radošajā industrijā, izglītībā un uzņēmējdarbībā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

““Riga Makerspace” ir īpaši izstrādāta kā mūsdienīga prototipēšanas darbnīca, kas piedāvā modernu vidi jauniem dizaineriem un māksliniekiem, lai radītu, eksperimentētu un attīstītu savas idejas. Pēc vairāku gadu būvniecības un atjaunošanas darbiem objekta vecais apjoms, kurā savulaik atradās Rīgas vieglās rūpniecības tehnikums, ir pilnībā atjaunots un modernizēts, kā arī izbūvēta jaunbūve, radot vietu, kur studentiem un radošo industriju pārstāvjiem mijiedarboties, mācīties un augt,” norāda J. Gavrilova.

Jau pavisam drīz Mākslu izglītības kompetences centra “Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” un Latvijas Mākslas akadēmijas studenti varēs izmantot modernas, dažādu nozaru darbnīcas, piemēram, metālapstrādes, kokapstrādes, modes un tekstila dizaina darbnīcas, kas aprīkotas ar atbilstošām tehnoloģiskajām iekārtām. “Riga Makerspace” telpās būs iespēja darboties arī jaunajiem uzņēmējiem, veicinot studentu un uzņēmēju sadarbību.

“Šis projekts sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas radošajā nākotnē, veidojot platformu jauniešiem, lai viņi varētu attīstīt savas prasmes, īstenot savas idejas un, iespējams, radīt jaunus produktus, kas nestu Latvijas vārdu pasaulē,” uzsver Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš. ““Riga Makerspace” būs lieliska vide ne tikai Mākslu izglītības kompetences centra “Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” un Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, bet arī citiem interesentiem, kuri meklē vietu saviem radošajiem projektiem.”

““Riga Makerspace” būs vieta, kas pulcēs jaunos dizainerus studiju procesā un jaunrades ceļojumā, ļaujot eksperimentēt un strādāt ar dažādām tehnoloģijām, rīkiem un materiāliem, lai risinātu mūsdienu izaicinājumus un radītu jaunu ideju prototipus,” norāda Latvijas Mākslas akadēmijas Attīstības un komunikācijas daļas vadītājs Jānis Gailītis.

Ēkas atjaunošanas un paplašināšanas projektu izstrādājusi SIA “Arhitektu birojs Krasts” arhitekte Renāte Truševska. Pārbūves laikā vecajam apjomam pievienota jauna četrstāvu ēka, kā arī neliela piektā stāva izbūve ar ovālu jumta formu un āra terasi. Vēsturiskajā ēkā saglabāti, restaurēti logi, savukārt bojātie logi aizstāti ar precīzām kopijām. Ēkas iekšējais plānojums ir mainīts, lai pielāgotu telpas mākslas studentu darbnīcām – likvidētas nenesošās sienas un veidotas plašas un funkcionālas darba telpas, kā arī veikta virkne citu uzlabojumu.

“Ēkai ir bijuši 5 būvniecības periodi - no veļas mazgātavas pēc arhitekta R. Pflūga 1880.gadā izstrādātā projekta, veļas mazgātavai vēlāk – 1911.gadā,  pievienojās mehāniskās darbnīcas  pēc K. Felsko projekta. Vēlāk 1913. gadā K. Felsko izstrādāja ēkas pārbūvi par diegu fabriku, ko vēlākā  laika periodā līdz 2009.gadam izmantoja Rīgas Vieglās Rūpniecības tehnikums. Šobrīd ēka ir piedzīvojusi savu renesansi ar laikmetam atbilstošu pienesumu- modernu piebūvi, ko tālāk izmantos Latvijas Mākslas akadēmija un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, šeit būs prototipēšanas darbnīcas , kurās gan studenti, gan arī visi interesanti varēs mācīties un kļūt par dizaineriem, māksliniekiem, radošiem cilvēkiem. Tas ir papildinājums radošā Miera ielas kvartāla attīstībai, kā arī vēl viena sakārtota vide Rīgas vēsturiskajā centrā,” norāda arhitekte R. Truševska.

Par projektu

“Riga Makerspace” projekta mērķis –  pārbūvēt vēsturisko Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku par modernu prototipēšanas darbnīcu, lai stiprinātu Rīgas sabiedrisko telpu un veicinātu tās ilgtspējīgu attīstību. Šī iniciatīva ir daļa no VNĪ ilgtermiņa stratēģijas, lai radītu inovatīvu un dinamisku infrastruktūru, kas kalpotu gan jaunajiem talantiem, gan radošo industriju profesionāļiem. Projekta īstenošanu nodrošina pilnsabiedrība “P un S Būvniecība”, un kopējās būvdarbu izmaksas sasniedz 12 286 044,13 miljonus eiro (ar PVN) no kuriem 5 889 346,83 EUR (bez PVN) ir ERAF finansējums. Prototipēšanas darbnīcas “Riga Makerspace” attīstības projekta īstenošanai Kultūras ministrija piesaistījusi finansējumu no Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība,” kā arī valsts budžeta līdzekļus (tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā).

Ēkas vēsture

Ēka A. Briāna ielā 13 Rīgā, ir ar bagātu un daudzveidīgu vēsturi. Tās saknes meklējamas 19. gadsimta beigās, kad 1880. gadā pēc arhitekta R. Pflūga projekta šajā vietā tika uzbūvēta divstāvu veļas mazgātava. Jau vairāk nekā 30 gadus vēlāk, pieaugot pieprasījumam pēc šī pakalpojuma, arhitekts K. Felsko izstrādāja projektu ēkas paplašināšanai līdz četriem stāviem. Lai gan arhitekti mainījās, ēkas stils palika vienots un harmonisks. 1922.gadā ēku iegādājās diegu ražotāji, un tā tika pārprofilēta par diegu fabriku. Arī šajā periodā ēka tika papildināta ar grezniem amatniecības elementiem, piemēram, logu dekorācijām un koka pildiņu durvīm, kas izceļ tās eklektisko ķieģeļu arhitektūru. Padomju laikā ēka ieguva jaunu funkciju – tajā iekārtojās Valsts vieglās rūpniecības tehnikums. Tehnikuma ēkā darbojās līdz 2009. gadam. Pēcāk ēka tika izmantota dažādām kultūras aktivitātēm, piemēram, teātra festivālam "Homo novus".

Par VNĪ

Atbilstoši uzņēmuma stratēģijai VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešamivalsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Pamatkapitālā esošie īpašumi, kas rada zaudējumus kapitālsabiedrībai un kurus nav iespēja iznomāt komercnomniekiem, tiek virzīti atsavināšanai, tādejādi dodot tiem iespēju iegūt jaunu pielietojumu.

VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst  1089 ēkas 0,996 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 591 ha platībā, un 3 261 zemes īpašumiem ar kopējo platību 895 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023. gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.