Rīgā, Miera ielā 58a, ekspluatācijā nodots kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab”. Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) plāno uzsākt mācības jaunajās telpās šī gada nogalē, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.
“”TabFab” kvartāla attīstības projekts ir būtisks solis, lai atdzīvinātu bijušo Rīgas Tabakas fabrikas teritoriju, kas līdz šim tika uzskatīta par degradētu. Projekts ne tikai uzlabo apkārtējo vidi, bet arī veicina apkaimes attīstību, piedāvājot paplašinātas izglītības iespējas un piesaistot jaunas investīcijas,” norāda J. Gavrilova.
Šis kvartāls kļūs par mūsdienīgu un atvērtu vidi, kas veicinās sadarbību starp akadēmisko un radošo industriju pārstāvjiem, kļūstot par magnētu ne tikai nozares profesionāļiem, bet arī vietējiem un ārvalstu interesentiem. Tas stiprinās Rīgas kultūras un radošo industriju centra pozīciju.
“VNĪ pārraudzībā un vadībā pārbūvētās ēkas Tabakas fabrikas kvartālā ir fundamentāli svarīgas Latvijas Kultūras akadēmijas straujākai attīstībai. Pāreja uz šīm ēkām nodrošinās augstskolas stratēģisko mērķu - veidot spēcīgu vienotu un mūsdienīgu akadēmisko, jaunrades un pētniecisko telpu, kā arī būt atvērtai plašākai internacionalizācijai – realizāciju,” norāda LKA rektors, profesors Dāvis Sīmanis.
“TabFab” projekta realizācija paredzēta divos posmos. Šobrīd noslēdzies pirmais posms, kura ietvaros veikta ēku pārbūve un pielāgošana Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas vajadzībām, kā arī izbūvēts Nacionālās Filmu skolas Filmēšanas paviljons. Papildus modernizēta kvartāla infrastruktūra – demontējot un pārbūvējot darbnīcu ēkas, izbūvējot nepieciešamos inženiertīklus un labiekārtojot teritoriju.
Otrajā posmā plānots attīstīt telpas, kas līdz šim tika izmantotas Jaunā Rīgas teātra vajadzībām. Šajās telpās tiks izvietotas mācību telpas LKA studiju programmām “Laikmetīgā deja” un “Skatuves māksla”, kā arī izveidots Kino/Foto muzejs, kurā apvienos Rīgas Kino muzeju un Latvijas Fotogrāfijas muzeju. LKA jau ir uzsākusi izmantot JRT bijušās pagaidu telpas, kas vēl netiek rekonstruētas.
Būvdarbus par kopējo summu 6,1 miljoni eiro (ar PVN) veic SIA “Marels Būve”, sadarbojoties ar arhitektu biroju NRJA un LKA.
Projekta finansēšanai Kultūras ministrija ir piesaistījusi līdzekļus no Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2. prioritātes “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.8. pasākuma “Augstskolu studiju vides modernizācija”.
Par VNĪ
Atbilstoši uzņēmuma stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešamas valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Pamatkapitālā esošie īpašumi, kas rada zaudējumus kapitālsabiedrībai un kurus nav iespēja iznomāt komercnomniekiem, tiek virzīti atsavināšanai, tādejādi dodot tiem iespēju iegūt jaunu pielietojumu.
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 419 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1049 ēkas 0,98 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 585 ha platībā, un 3 385 zemes īpašumam ar kopējo platību 937 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akciju īpašniece ir valsts, bet kapitāla daļu turētāja Finanšu ministrija.
