VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2022.gadā ir sakārtojusi 37 ēkas 11 adresēs visā Latvijā. Vienlaikus VNĪ savā pārvaldībā pārņēmusi 44 degradētās būves 19 īpašumos, kopsummā veidojot 182 A līdz C klases vidi degradējošas ēkas, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
VNĪ turpina mērķtiecīgu darbu pie valsts nekustamo īpašumu portfeļa kvalitātes uzlabošanas, izstrādājot vērtīgo īpašumu saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības scenārijus. 2022.gadā VNĪ atsavināja 27 vidi degradējošas ēkas 19 nekustamajos īpašumos dodot tām jaunas attīstības iespējas un četras ēkas Slokas ielā 52A izslēdza no Valsts zemes dienesta kadastra. Turpinās teritorijas sakopšanas un labiekārtošanas darbus Mežaparkā esošajā Saules dārzā – 2022.gadā tika demontētas sešas vidi degradējošas ēkas – Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28 B.
“VNĪ veicina ilgtspējīgu valsts nekustamo īpašumu pārvaldību un attīstību, tai skaitā kvalitatīva valsts nekustamo īpašumu portfeļa izveidi. Kapitālsabiedrība meklē risinājumus vidi degradējošo ēku sakārtošanai, attīstībai vai dod iespēju tām atdzimt jaunu saimnieku pārvaldībā. Viens no veidiem, kā uzņēmums veicina portfeļa ilgtspējīgu attīstību, ir valsts pārvaldei nederīgo īpašumu atsavināšana un iegūto līdzekļu novirzīšana citu pārvaldībā esošo īpašumu attīstībai un uzturēšanai. Piemēram, 2022.gadā VNĪ atsavināja bijušo prokuratūras ēku Dzirnavu ielā 113, Rīgā, par 1,2 miljoniem eiro un industriālās ēkas Ganību dambī 26, Rīgā, par 909 tūkstošiem eiro,” norāda A. Vārna.
VNĪ pārvaldībā esošo īpašumu skaits ir mainīgs, jo nepārtraukti notiek īpašumu atsavināšana, nodošana pašvaldībām un to pārņemšana no ministriju un pašvaldību valdījuma, kā arī citām valsts iestādēm, tādējādi nodrošinot efektīvu valsts īpašumu pārvaldību un valsts īpašumu portfeļa sakārtošanu. Saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju, īpašumiem nonākot VNĪ pārvaldībā, tiek novērtēts to stāvoklis, veikta iestāžu aptauja, apzinot iespējas tos izmantot valsts pārvaldes vajadzībām, un izskatīti īpašumu ilgtspējīgas attīstības scenāriji.
Ar mērķi nodrošināt vēl kvalitatīvāku īpašumu pārvaldīšanu, kopš 2021.gada sākuma kopā ar nozares pārstāvjiem un Kultūras ministriju tiek strādāts arī pie vienotu nekustamo īpašumu kultūras mantojuma kritēriju izstrādes, kas palīdzēs noteikt dažādu nekustamo īpašumu, kuriem ir piešķirts kultūras mantojuma statuss, tālākas attīstības iespējas un sabalansēt atbildības jomas, kā arī finansējuma piesaistes iespējas. Valstij nevajadzīgo īpašumu un īpašumu bez satura piepildījuma uzturēšana ilgtermiņā ir dārga. Racionāli un saimnieciski pamatojami ir veikt ieguldījumus ēkās tad, kad ir skaidrs to pielietošanas saturs un vajadzības. VNĪ un nozares mērķis ir rast vienotu izpratni par valsts īpašumā saglabājamo kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un atbildību sadali, lai jau tuvākajā laikā rastu iespēju atgriezt dzīvību tādos īpašumos kā Tetera namā Brīvības ielā 61, Rīgā un Mežotnes pilī.
