VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2023.gada pirmajā pusgadā ir sakārtojusi 14 ēkas 11 adresēs, kam piešķirts A un B kategorijas vidi degradējošas būves statuss. Vienlaikus VNĪ savā pārvaldībā pārņēma 29 šādas būves 19 adresēs, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
“Vidi degradējošu vai pat avārijas stāvoklī esošu būvju skaita mazināšana ir svarīgs pienākums, jo VNĪ darbības mērķis ir uzturēt kvalitatīvu valsts nekustamo īpašumu portfeli. Ja mēs neredzam perspektīvu, kā konkrēto būvi varēs izmantot valsts pārvaldes vajadzībām, tā tiek atsavināta, bet iegūtie līdzekļi novirzīti citu īpašumu attīstībai un uzturēšanai”, norāda Vārna.
Šā gada pirmajos sešos mēnešos veiksmīgi izdevies pārdot 12 sliktā tehniskā stāvoklī esošas būves, tostarp ēkas Merķeļa ielā 11, Audēju ielā 7. Divas būves Rūdolfa ielā 5 ir demontētas.
2022.gadā, pilnveidojot iekšējo uzskaites un klasifikācijas sistēmu, VNĪ precizēja vidi degradējošas būves noteikšanas kritērijus un izstrādāja jaunu iekšējās aprites dokumentu. Tādējādi mainījās atsevišķu būvju statuss un saraksts tika papildināts ar vēl piecām būvēm, kas ir A vai B kategorijas vidi degradējošas ēkas.
Pērnā gada nogalē VNĪ portfelī bija 103 būves, kurām bija piešķirts A vai B vidi degradējošas būves statuss, 2023.gada jūnija beigās – 124 šādas būves. No tām aptuveni divas trešdaļas jeb 65% ir B kategorijas vidi degradējošās būves, kuru kopējais tehniskais stāvoklis ir novērtēts kā pirms avārijas un tehniskais nolietojums ir no 61% līdz 80%.
VNĪ pārvaldībā esošo īpašumu skaits ir mainīgs, jo nepārtraukti notiek īpašumu pārņemšana no ministriju un pašvaldību, kā arī citu valsts iestāžu valdījuma, to atsavināšana, nodošana pašvaldībām, kā arī tiek veiktas citas darbības, lai nodrošinātu efektīvu valsts īpašumu pārvaldību un valsts īpašumu portfeļa sakārtošanu. Saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju, īpašumiem nonākot VNĪ pārvaldībā, tiek novērtēts to stāvoklis, veikta iestāžu aptauja, apzinot iespējas tos izmantot valsts pārvaldes vajadzībām, un izskatīti īpašumu ilgtspējīgas attīstības scenāriji.
Lai precīzi tiktu nodalīti ilgtermiņā perspektīvie īpašumi un atsavināmie nekustamā īpašuma objekti, VNĪ pārvaldāmo īpašumu portfelis ir sadalīts trijos primārajos portfeļos: pamata, aktīvu un atsavināmajā portfelī. Atsavināmajā portfelī ir iekļauti 12% no kopējās ēku un būvju platības, proti, tie ir īpašumi, kuri publiskā sektora iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus. Šie nekustamā īpašuma objekti likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskās izsolēs vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem, tādējādi ļaujot tiem gūt jaunu pielietojumu.
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 371 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1007 ēkas 0,97 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 ha platībā, un 3404 zemes īpašumam ar kopējo platību 883 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
-medium.jpg)
