Turpinoties rekonstrukcijas darbiem Rīgas pils senākajā – kastelas – daļā, izņemot koka starpstāvu pārsegumu, atjaunots tajā esošās kapelas iepriekšējais plašums, kā arī notiek Remtera zāles griestu atjaunošanā tās senajā augstumā. Vakardien, 22.septembrī, Rīgas pils atjaunošanas padome lēmusi par risinājumu šā gada pavasarī atklātās hipokausta krāsns saglabāšanai.
Šobrīd norisinās Rīgas pils atjaunošanas darbi abās pils atjaunošanas darbu kārtās. To ietvaros, izņemot starpstāvu pārsegumus gan kapelā, gan Remtera zālē -tiek atjaunots vēsturiskais griestu augstums. Kapelā pārsegums jau ir izņemts, atjaunojot tās iepriekšējo veidolu, taču Remtera zāles atjaunošanas darbos ir atklāts, ka būs nepieciešami papildus drošības risinājumi zāles sienā iemūrēto kolonnu un vēsturisko konstrukciju noturības garantēšanai.
Paralēli iepriekš minēto starpstāvu pārsegumu izņemšanai un papildus drošības pasākumiem konstrukciju stiprināšanai, tiek meklēti iespējami labākie tehnoloģiskie risinājumi, lai tās vēsturiskajā vietā saglabātu šopavasar arheoloģijas darbos atrasto 600 gadus seno karstā gaisa jeb hipokausta krāsni. Risinājums paredz savienot atradumu ar projektā plānoto liftu, tādejādi padarot visu pils ekspozīciju maksimāli pieejamu ikvienam muzeja apmeklētājam.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs norāda: “Mēs rūpīgi izturamies pret ikvienu atklājumu, pils kastelas daļas atjaunošanas projekts ir atklājumiem bagāts un tehniski sarežģīts. Ticu, ka sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem, radīsim labāko risinājumu vēstures liecību saglabāšanai un padarīsim tās pieejamas ikvienam muzeja apmeklētājam nākotnē. Ja darbu gaitā atklāsies jaunas vēstures liecības, būs jābūt elastīgiem risinājumos.”
Atbilstoši atklātajam, Rīgas pils padomes atjaunošanas padome nolēma pārprojektēt lifta novietni tā, lai apmeklētājiem no pagrabstāvā būtu iespējams sasniegt pirmo stāvu. Pārprojektēšana ļaus saglabāt seno hipokausta krāsni tās sākotnējā vietā un nodrošināt gan tās apskati gan telpu pieejamību. Pils atjaunošanas trešajā kārtā vēl papildus tiks izveidots arī pacēlājs, kas ļaus savienot pils pagrabstāvu ar pirmo un otro stāvu.
Rīgas pils uzraudzības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Ojārs Spārītis: “Mēs apspriedām vairākus projektētāju piedāvātos variantus un pieņēmām optimālāko izvēli. Izvēlētais risinājums nozīmē izveidot tādu muzeja apskates maršrutu, lai no pacēlāja, kas tiks izbūvēts trešajā kārtā, ikviens apmeklētājs, arī tie, kuriem ir grūtības pārvietoties, varētu nokļūt līdz liftam.”
Rīgas pils atjaunošanas projektam 2014. gadā izveidota speciāla – Rīgas pils atjaunošanas padome (RPAP). Tās priekšsēdētājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, priekšsēdētāja vietnieks VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Padomē darbojas vēl 15 locekļi, tostarp no VKPAI, VNĪ, Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas, Rīgas domes atbildīgajiem departamentiem, muzejiem, kā arī arhitekti un restauratori.
Rīgas pils kastelas atjaunošana notiek VNĪ vadībā. Rīgas pils kastelas I un II kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS "LNK Industries", ar ko noslēgts līgums par 12,43 miljoniem eiro (bez PVN) un 2020. gada rudenī uzsākti būvdarbi. Tos paredzēts pabeigt 2024.gadā, lai telpās varētu atgriezties Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Rīgas pils kastelas atjaunošana tiek veikta pēc PS "Rīgas Pils Kastelas projekts" izstrādātā būvprojekta, kura autors ir arhitekts Reinis Liepiņš. Kamēr pilī notiek būvdarbi, sabiedrībai ir iespēja virtuāli 3D tūrē izstaigāt būtiskākās topošās atjaunotās pils daļas telpas video.
Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Pandēmijas apstākļos, ievērojot piesardzības un drošības prasības, VNĪ vadībā turpinās darbs pie 43 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu 156 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
