Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) birojs kopš 2019. gada nogales atrodas Talejas ielā 1, kas jau sākotnēji projektēta kā biroju ēka valsts pārvaldes struktūrām, primāri te bija plānoti biroji Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Telpu ir vairāk, nekā nepieciešams VID institūcijai, daļa no tām piemērojama citu valsts institūciju vajadzībām. Pārceļoties uz Talejas ielu, viens no galvenajiem VNĪ mērķiem bija apvienot savas dažādās adresēs esošās struktūras zem viena jumta un ekonomēt ikdienā nepieciešamos izdevumus par resursiem, kā arī, protams, iedzīvināt inovatīvu un modernu daba vidi ēkā ar racionāli izvēlētiem ilgtspējas risinājumiem.
Andris Vārna, VNĪ valdes loceklis, novērtē ēkas plānojuma elastīgumu un atvērtā plānojuma priekšrocības, kas ir veiksmīga platforma aktivitātēs bāzētā biroja vajadzībām. Talejas ielas ēka ir viena no vērtīgākajām visā Latvijā, jo ilgtspējas risinājumi nav novecojuši un darbojas nevainojami jau vairāk nekā 8 gadus.
Ēkas ilgtspēju atzinis arī lielākais ēkas nomnieks VID, kas 2014. gadā pārcēlās uz šo ēku ar pārvaldes darbiniekiem no 14 dažādām adresēm. Ģenerāldirektora vietniece Indra Kārkliņa norāda, ka VID bija vieni no pirmajiem valsts pārvaldē, kas īstenojuši šādu avantūru. Nenoliedzami, pārcelšanās uz šādu atvērtu darba vidi esot bijusi saistīta ar domāšanas un kultūras maiņu, kā arī tālāka ceļa mērošanu darbiniekiem, kam bija ierasts strādāt pilsētas centrā. Vienlaikus ēkas plānojums ļauj pielāgoties mainīgai darba videi. Biroja vide ir ērta un atbilstoša gan projektu vadības orientētai pieejai, gan analītiskajam darbam. Darba vide ir droša, atzīmē Indra Kārkliņa, šeit ir ļoti labs risinājums klientu apkalpošanai un ir ievērotas vides pieejamības prasības. Jau tolaik, kad projektēja šo ēku, arhitektu vīzijās bija iekodētas nākotnes biroja vajadzības. Covid pandēmijas gadi pierādīja, ka ir jāmāk strādāt gan attālinātajā, gan klātienes modelī, tāpēc šobrīd virzība notiek uz telpu platības sašaurināšanu, tiek plānots ieviest telpu rezervācijas sistēmas, nodalot klusās un atvērtās zonas, domājot par darbinieku intelektuālajām un fiziskajām ērtībām.
Aktivitātēs bāzēts birojs – resursus saudzējošs
Mūsdienās jau sen slikts tonis ir neracionāla resursu izšķiešana. Un viens no lielākajiem resursu tērētājiem ir ēkas to ekspluatācijas laikā. Inženieri un arhitekti visā pasaulē izstrādā un rada dažādus inovatīvus risinājumus ekonomiskai ēku lietošanai ilgtermiņā. Ēka Talejas ielā ekspluatācijā nodota 2013. gadā, un ilgtspējas politikas īstenošanā ieguldītie resursi ir atmaksājušies ar uzviju. Ēka kļuvusi par parauga vērtu objektu, un VNĪ darbinieki aicina citas valsts pārvaldes struktūras iepazīt mūsdienīga, aktivitātēs bāzēta biroja dzīvi, kurā jebkurai sadaļai ir nozīme – videi, cilvēku resursiem, produktīvai darbu plānošanai, biroja iekārtojuma organizācijai un iespējai ikdienā reāli samazināt enerģijas patēriņu.
Andris Vārna, stāstot par VNĪ ikdienu, norāda, ka mūsdienās visā Eiropā nevienā birojā jau labu laiku neizvieto tieši tik darba vietu, cik ir darbinieku. Atbilstoši pasaules tendencēm birojā ir vien 75 procenti darba vietu no kopējā darbinieku skaita. Pamatojums šai matemātikai ir vienkāršs – katru dienu daži darbinieki ir atvaļinājumā, daži slimo, daži ir bērnu kopšanas atvaļinājumā, daudziem projektu vadītājiem dienas paiet objektos, vēl daži ir komandējumos. Kāpēc gan turēt liekas darba vietas, ja katrs kvadrātmetrs ekspluatācijā izmaksā lielu summu? VNĪ pēdējos gados arvien vairāk atbalsta tieši komandas darbu. Talejas ielas birojā katra komanda pēc vajadzības var atrast lielāku vai mazāku telpu, kur kopīgi veikt uzdevumus. Andris Vārna akcentē būtiskus faktus – salīdzinot ar iepriekšējo darbu dažādās adresēs, darbiniekiem atvēlētā platība ir samazināta par 45 procentiem, kas 5 gadu griezumā ļaus ietaupīt aptuveni miljonu eiro. Savukārt enerģijas patēriņu par biroja telpu ekspluatāciju VNĪ kopš atrašanās šajā birojā jau samazinājusi par 65 procentiem.
VNĪ ir pirmā valsts pārvaldes struktūra publiskajā sektorā, kas ieviesusi aktivitātēs bāzētu biroju, kā arī – norāda Andris Vārna – izstrādājusi vadlīnijas visiem valsts sektoriem, aicinot pievienoties ilgtspējīgam un produktīvam biroja darbam. Vadlīnijas pieejamas VNĪ mājaslapā. Darba videi jābūt transformējamai, ar iespēju pielāgoties dažādām vajadzībām, lai fokusā būtu mērķu sasniegšana. VNĪ darba vide patiešām ir dzīva, elastīga, un darbinieki tajā jūtas labi, ārpus biroja iesakot VNĪ kā labus darba devējus. Šobrīd VNĪ sadarbojas ar citiem nomniekiem, lai palīdzētu radīt mūsdienīgu darba vidi, kas būtu universāla, tas ir, pielāgojama dažādu uzdevumu veikšanai.
Ēkas universālais raksturs
Ielūkojoties garajā ēkas tapšanas vēsturē, pirmie meti tapa 2004. gadā, savukārt projektēšanas konkurss tika izsludināts 2007. gadā, kur galvenos laurus guva arhitektu birojs Sarma&Norde, bet projekta izstrāde sākās 2009. gadā arhitekta Jāņa Nordes vadībā. Projektēšana nebija viegls process, bija zināms tikai lielais rāmis, ka ēkas enkurlietotājs būs VID. Kā zināms, nodokļi mainās, līdz ar to mainās VID struktūra un attiecīgi vajadzības pēc telpām. Pārmaiņas VID struktūrā notika ātrāk, nekā projektēšanas procesā spēja ieviest izmaiņas, tāpēc ir loģisks arhitektu lēmums projektēt universāli izmantojamu ēku ar elastīgi piemērojamu plānojumu dažādām situācijām.
Apjomīgais zemesgabals, kam piekļaujas izbūvētā Talejas iela, ir rezervēts valsts pārvaldes iestādēm, dažādu iemeslu dēļ tur pagaidām atrodas tikai viena ēka, varbūt nedaudz vientuļa. Taču nākotnē šajā vietā paredzēta pilnvērtīga kvartāla apbūve ar tajā integrētu daudzstāvu autostāvvietu. Torņveida ēka nebūtu racionāla izvēle VID vajadzībām, tādēļ tika izstrādāts plānojums pilnai perimetra apbūvei ar 3 iekšpagalmiem un 8 kāpņutelpām un vertikālās šahtās izvietotām komunikācijām, kuru apkalpes ērtībām izbūvētas durvis katrā stāvā. 8 kāpņutelpas sniedz lielisku iespēju ēkas dzīvi organizēt saskaņā ar situāciju, kaut vai visus 8 blokus atvēlot dažādām funkcijām. Ērti, pārdomāti un nākotnē vērsti.
Iebūvētās vērtības gadu gaitā ir attaisnojušās
Enkurnomnieka VID vadības vēlme projektēšanas sākumā ietvēra norādi par atsevišķu kabinetu izbūvei katram darbiniekam, tajā pašā laikā no pasūtītāja tika saņemts uzdevums būvēt izmaksās saprātīgi un racionāli. Produktīva ekonomija caurvija būvprojektu jau no paša sākuma, sākot jau ar racionāli izvēlētu kolonnu tīklu, tādējādi ietaupot 2000 t betona. Garās diskusijās ar arhitektiem un VID struktūru vadītājiem tika saņemta piekrišana atvērtā plānojuma biroja izveidei. Papildus katrā stāvā, protams, ir dažas individuālā darba telpas, pārrunu telpas, sapulču telpas. Turklāt atsevišķās ēkas sekcijas ļauj VID struktūrai elpot: ja nepieciešams, aizņemt visu esošo platību, ja ne – kādu no sekcijām var iznomāt komercuzņēmumam vai citai valsts pārvaldes struktūrai. Laika gaitā visi ir atzinuši, ka atvērtais plānojums ļāvis ietaupīt un kļūt produktīvākiem. Apmierinātības līmenis ir augsts gan darbinieku, gan vadības līmenī.
Lai ekspluatācijas izdevumi būt saprātīgi, ēkas tapšanas laikā tika pētīti un aprēķināti dažādi inovatīvi ilgtspējas risinājumi, uzsver arhitekts Jānis Norde. Daži no tiem bija pārāk dārgi un tika atmesti. Integrēti tika tie, kuru atmaksāšanās periods bija saprotams un nepārsniedza 7 gadus. Visefektīvākā ir aukstuma akumulācijas tvertne, kurā aukstums tiek saražots nakts stundās, kad elektrība ir krietni lētāka. Aukstums nepieciešams ēkas dzesēšanai, un ar naktī uzkrāto pietiek ikdienas darbam. Katrā fasādes daļā ir cita veida selektīvie stikli, piemēram, D pusē ir stikli ar augstu siltuma necaurlaidību un UV staru aizturi. D pusē ir uzstādītas ārējās žalūzijas, tās gan noēno telpu, gan pasargā stiklu no uzkaršanas, līdz ar to telpā arī neieplūst siltums. Žalūzijas ir aprīkotas ar sensoriem un darbojas automātiski saskaņā ar iestatīto režīmu. Taču ir iespēja tās vadīt arī manuāli. Gaismas vadības sistēma pa šiem gadiem ir kļuvusi par ikdienišķu parādību, bet ēkas tapšanas laikā tā bija inovācija. Gaisma seko cilvēkam un automātiski izslēdzas tukšās telpās. Visi izmantotie iekšējās apdares materiāli ir antialerģiski. Visas inženiersistēmas ir pieejams vertikālajās šahtās vai izvietotas zem iekārtajiem griestiem – līdz ar to jebkura defekta novēršana ir operatīvi realizējama.
Interesants ir fasādes stāsts. Pasūtītājs akceptēja pelēko toni, kas brīvā ritmā iedzīvināts ar krāsainiem akcentiem logu ailās. Lai apmetuma fasāde neuzkarstu, izmantota īpaša Caparol zīmola sistēma, kas pasargā no uzkaršanas dziļākos slāņus. Neviens no ilgtspējas risinājumiem netika izvēlēts pavirši – tika veikts padziļināts pētniecības darbs un salīdzinātas dažādas iespējas.
Kā jau atvērtā darba vidē, būtiski bija nodrošināt komfortablu akustiku. Saskaņā ar speciālistu aprēķiniem uzstādīti akustiskie griestu paneļi, mēbelēm un nelielajām starpsienām izvēlēts skaņu absorbējošs audums – tālāk par divām rindām nevar saklausīt runāto, līdz ar to savstarpēji netiek traucēts ikdienas darbs.
Ēkas pārvaldības koncepcija un VNĪ speciālistu izstrādātā mikroklimata un inženiersistēmu regulēšanas metode ļauj ekonomēt energoresursus un saglabāt 21. gs. atbilstošu komfortu telpās.
Kā uzsver VNĪ valdes loceklis Andris Vārna, ēkā Talejas ielā 1 biroju darba vide ir kā dzīvs organisms, tā mainās un turpinās transformēties līdzi laikam, pielāgojoties lietotāju vajadzībām un fokusējoties uz būtiskāko – rezultātu sasniegšanu.
* Materiāls tapis VNĪ sadarbībā ar publicisti Agritu Lūsi/biedrību BDCC.
Ēkas stāsts iemūžināts video: https://youtu.be/XnePcnoefQ4.
