Maija beigās pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” ir būtisks solis valstij piederošo īpašumu sakārtošanai un dalītā īpašuma mazināšanai. Tas sekmē lietderīgu rīcību ar valsts mantu un finanšu līdzekļiem un ļaus atsavināt – pārdot vai nodot valdījumā pašvaldībām vai citām organizācijām virkni valsts funkcijām nevajadzīgu īpašumu, kuru sastāvā ir valsts meža zeme, kas līdz šim nebija iespējams. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) portfelī 25 īpašumiem tas paver tālākas attīstības iespējas, informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.
Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un 2006. gada valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju VNĪ ir pienākums pārņemt tādus valsts nekustamos īpašumus, kas vairs nav nepieciešami citu valsts institūciju funkciju nodrošināšanai, tādējādi VNĪ valdījumā vēsturiski nonāca un joprojām turpina nonākt citām valsts institūcijām nevajadzīgie un “problemātiskie” nekustamie īpašumi, bezīpašnieka un bezmantinieka manta, tostarp tādi īpašumi, kuru sastāvā ir valsts meža zeme. No šobrīd VNĪ pārvaldīšanā esošajiem ap 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā, 61 zemesgabala sastāvā ir valsts meža zeme. No tiem 25 šobrīd nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju īstenošanai un tos iepriekš nebija iespējams virzīt pārdošanai izsoles ceļā vai nodot bez atlīdzības pašvaldību īpašumā likumā noteikto ierobežojumu dēļ.
Panākto likuma grozījumu mērķis bija rast iespēju atsavināt valsts īpašumā esošus nekustamos īpašumus (gan apbūvētus, gan neapbūvētus), uz kuriem atrodas arī valsts meža zeme, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, tostarp tādus zemes gabalus, kas paliek pāri pēc transporta infrastruktūras objektu izbūves. Tādejādi valsts tiek atbrīvota no pienākuma uzturēt nelietderīgus nekustamos īpašumus, kā arī rasts risinājums dalītā īpašuma pastāvēšanas izbeigšanai. Lai nepieļautu valsts meža zemes atsavināšanu nepamatotā apmērā, likuma grozījumos norādīti noteikti kritēriji, kurus izpildot iespējams atsavināt valsts meža zemi. Saeima likumu “Grozījumi Meža likumā” pieņēmusi 2021.gada 22.aprīlī un tas stājās spēkā šā gada 19. maijā.
“VNĪ aktīvi 3 gadu garumā iesaistījās likumprojekta tapšanā un sadarbībā ar Zemkopības ministriju bija viens no likuma grozījumu iniciatoriem. Pateicoties pieņemtajiem grozījumiem, VNĪ būs iespēja drīzumā virzīt pārdošanai virkni valstij nelietderīgu nekustamo īpašumu, ļaujot tos iegādāties par ekonomiski pamatojamu cenu. Likums ļaus atsavināt arī 10 apbūvētus valsts zemesgabalus Rīgā, Jūrmalā, Babītes, Inčukalna, Ķekavas un Kalvenes novadā apbūves īpašniekiem, novēršot dalītās īpašuma tiesības, kas valstij kā zemes īpašniecei radīja īpašuma tiesību aprobežojumu, kā arī piespiedu nomas attiecību administrēšana radīja izdevumus, jo valstij ir pienākums uzturēt nekustamos īpašumus, ko nav lietderīgi izmantot valsts funkciju nodrošināšanai. Vienlaikus likums veicinās investīciju piesaistīšanu ražošanas uzņēmumu un attiecīgās teritorijas attīstībai, dodot iespēju rūpnieciskās ražošanas paplašināšanai. Ražojošie uzņēmumi tagad varēs, palielinoties pieprasījumam, palielināt arī ražošanas jaudas, piemēram, izveidot ar ražotni neatņemami saistītas koksnes krautnes, koksnes šķirošanas laukumus vai citā līdzīgā veidā paplašināt ražošanu, norāda VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.
Piemērs šādiem, iepriekš juridisku iemeslu dēļ problemātiskiem VNĪ pārvaldībā esošiem īpašumiem ir bijusī Īles sanatorija Auces novada Īles pagastā un sanatorija “Saulstari” Ogres apkārtnē, kuras– īpašuma sastāvā esošās meža zemes dēļ nebija iespējams virzīt atsavināšanai. Pieņemtie likuma grozījumi ļaus šiem īpašumiem dot jaunu attīstības iespēju.
Ar pieņemtajiem likuma grozījumiem var iepazīties šeit: https://www.vestnesis.lv/op/2021/84B.5. Grozījumi nav attiecināmi uz valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, jo zemes atsavināšanas gadījumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā reglamentē Aizsargjoslu likums, izņemot, ja tiek atsavināta apbūvēta valsts zeme, kuras sastāvā ir meža zeme, apbūves īpašniekam.
VNĪ izsoles notiek publiskā un ērti pieejamā formā Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā elektroniskajā izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv/.
VNĪ pārvaldīšanā kopā ir ap 13% valsts īpašumu, tostarp īpašumi, kuru sastāvā ir gan būves, gan zeme, gan valstij piederoši neapbūvēti zemesgabali, kuru sastāvā ir valsts meža zeme. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. Kapitālsabiedrība ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija. VNĪ sadarbībā ar Finanšu ministriju veic attīstības plānošanas dokumentu, tiesību aktu projektu un citu Ministru kabinetā izskatāmu dokumentu projektu izstrādi un īstenošanu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas jomā.
