VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā senākās Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi. Pirms diviem gadiem uzsāktais pils atjaunošanas projekts turpinās, taču vēsturiski krāšņā fasāde nu ir pilnībā atjaunota un atklāta sabiedrības aplūkošanai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Ieskandinot Latvijas valsts svētku nedēļu un svinot neatkarības dienu kopā ar Latviju, ir pilnībā atsegta atjaunotā Rīgas pils fasāde, kas valsts svētku nedēļas ietvaros tiks izgaismota, lai iedzīvotāji un pilsētas viesi to varētu aplūkot arī diennakts tumšajā laikā.
“Restaurētā un ar lazējošo krāsu tonāli izlīdzinātā, kā arī ar perfekti atveidotām logu apmalēm piesātinātā fasāde ir atraktīvākā no visām Rīgas pils fasādēm. Tuvojoties valsts svētkiem nav labāka veida kā atgādināt Latvijas sabiedrībai par Rīgas pils un tās restaurācijas valstisko un simbolisko nozīmi, kā to īpaši izceļot un izgaismojot”, norāda Pieminekļu padomes vadītājs Ojārs Spārītis.
“Fasādes atjaunošanas darbu gaitā zem apmetuma atklājām līdz šim nezināmu vēsturisko liecību – estētiski augstvērtīgu 16.gs vēsturisko mūri, nolēmām to saglabāt un eksponēt sabiedrībai. Rīgas pils ir neizmērojama kultūrvēsturiskā vērtība - atjaunošanas gaitā pamazām iezīmējas pils patiesais vēriens. Vēsturiskās liecības atklājam soli pa solim un šādu vēstures liecību diktētu pavērsienu projektā ir daudz, ” norāda R.Griškevičs.
Līdz šim pils ir atklājusi dažādas vēsturiskās liecības no saviem pirmsākumiem. Nozīmīgākās no tām ir 600 gadus senā karstā gaisa jeb hipokausta krāsns, dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, iepriekš neapzinātus sienu gleznojumi kapelā un Remtera zālē. Ar katru nākamo atjaunošanas un restaurācijas darbu dienu arvien vairāk samazinās iespējas atklāt jaunas vēstures liecības, taču šobrīd pils iekštelpas sāk iegūt tādas aprises, kādas tās redzēs pils apmeklētāji 2024.gadā. Pils stāvvados un grīdā izbūvētas komunikācijas, uzsākti metāla konstrukciju montāžas darbi lifta šahtai un turpinās ģipškartona konstrukciju izbūve starpsienu un griestu izbūvei kā arī atsevišķās telpās norisinās grīdu seguma izbūve. Tuvāko mēnešu laikā izņems starpstāvu pārsegumu vēsturiskajā Remtera zālē, kas atgūs savu sākotnējo plašumu.
Restaurācijas un atjaunošanas darbus turpinot, VNĪ īstenos Daugavas gātes atjaunošanas darbus - tiks atsegta vēsturiskā Rīgas pils kastelas dienvidu korpusa pagraba siena un pirmo reizi 400 gadu laikā pils pagrabtelpās atgriezīsies dabīgā gaisma. Līdz 25. novembrim ikvienam būvkomersantam ir iespēja pieteikties Daugavas gātes atjaunošanas projekta iepirkumā un pielikt arī savu roku Rīgas pils vēsturiskās spozmes atjaunošanā. Atjaunošanas darbu ietvaros tiks pārbūvēti arī A/S “Rīgas Siltums” siltumtīkli, lai tos varētu savienot ar lietus ūdens kanalizācijas inženiertīkliem, pazemināts ielas līmenis Daugavas gātē pie Pipera torņa līdz Horna bastionam kā arī izbūvēts tilts, kas ļaus nokļūt pie muzeja galvenās ieejas.
Kopējā Rīgas pils Kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem pašlaik tiks atjaunoti 6,7 tūkstoši kvadrātmetri, no kuriem 4,4 tūkstoši tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5,2 tūkstoši kvadrātmetru I un II kārtā netiek atjaunoti – to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās. Kamēr pilī notiek būvdarbi, sabiedrībai ir iespēja iepazīties ar jaunāko VNĪ videostāstu sērijas “Ēkas un Leģendas” video par Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektu šeit.
VNĪ vadībā Rīgas pils kastelas pirmās un otrās kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS "LNK Industries". Projekta kopējais budžets ir teju 22 miljoni eiro. Rīgas pils kastelas atjaunošana tiek veikta pēc PS "Rīgas Pils kastelas projekts" izstrādātā būvprojekta. Projektu paredzēts pabeigt 2024. gadā, lai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.
VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 352 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1000 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 ha platībā, un 3460 zemes īpašumiem ar kopējo platību 907 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.
