Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs
Ko VNĪ kā lielākais būvdarbu pasūtītājs publiskajā sektorā un valsts iestāžu telpu uzturētājs ilgtspējas jomā var dot sabiedrībai – partneriem, klientiem, būvniecības nozarei, cilvēkiem? Izrādās, daudz vairāk nekā šķiet pirmajā mirklī.
Pirmkārt, tās ir mūsu uzkrātās zināšanas un pieredze. Nemitīgi strādājot ar liela mēroga projektiem, mēs ļoti labi redzam, kā mainās un pilnveidojas sabiedrības izpratne par to, kas ir pareizi uzbūvēts un labi uzturēts nekustamais īpašums. Tas nemaz nebija tik sen, kad svarīgākais bija uzcelt, nedomājot par to, cik ilgtermiņā izmaksās konkrētās ēkas uzturēšana, ko darīt gadījumā, ja tās lietotājiem mainīsies vajadzības, kas ar būvi notiks tad, kad tās ekspluatācijas laiks būs beidzies.
Taču, raugoties no resursu saprātīgas izmantošanas viedokļa, ēkas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas vairāku desmitgažu perspektīvā ir tikpat svarīgas kā izmantoto būvmateriālu kvalitāte. Tāpat kā atbilde uz jautājumu, ko mēs ar ēku darīsim pēc ekspluatācijas beigām – jauksim nost, lai materiālus atkārtoti izmantotu citur, meklēsim jaunu pielietojumu vai arī atstāsim to kā pieminekli nākamajām paaudzēm?
Lai dalītos ar savu redzējumu, risinātu ar klimatu un vidi saistītos izaicinājumus un veicinātu ilgtspējīgas ekonomikas attīstību Latvijā, VNĪ ir izstrādājusi ilgtspējīgas būvniecības prasības nozarei. Mēs vēlamies, lai būvniecības process būtu videi un sabiedrībai draudzīgs, kā arī ekonomiski lietderīgs. Tas nozīmē gan resursu efektīvu izmantošanu, gan ēkas dzīves cikla izmaksu optimizēšanu, gan arī komfortablas, ergonomiskas un visiem pieejamas telpas. Ilgtspējīga būvniecība nav iedomājama bez inovācijām, tādējādi šīs prasības veicinās arī jaunu “zaļo” risinājumu izmantošanu.
Ilgtspējas prasības jau ir iekļautas vairākos attīstības projektos, piemēram, jaunas robežšķērsošanas vietas izveidē Kundziņsalā. Mēs plānojam, ka tās būs obligātas lielajos būviepirkumos, un strādāsim, lai šādas prasības pielietotu citi publiskā sektora pasūtītāji. Līdzīgi kā jau vairākus gadus izglītojam par VNĪ ieviestajām BIM (būves informācijas modelēšanas) vadlīnijām, mudinot tās izmantot arī citus publiskā sektora pasūtītājus. Jau vairākkārt esam pārliecinājušies, ka BIM tehnoloģiju izmantošana ir ļāvusi ietaupīt resursus un izvairīties no nevajadzīgas kļūdu meklēšanas būvdarbu laikā. Mums ir svarīgi, lai par ilgtspējīgu varētu uzskatīt ne tikai ēku, bet arī tās būvniecības procesu.
Efektīva ēku izmantošana ir ļoti būtisks gan ilgtspējas, gan arī klimata neitralitātes aspekts. Nekustamie īpašumi visā savas dzīves ciklā “saražo” gana daudz CO2, lai mēs nenogurstoši rūpētos par gudru resursu patēriņu. Uz ēku būvniecību un ekspluatāciju atteicas aptuveni trešā daļa (36%) Eiropas Savienībā radīto ogļskābās gāzes emisiju un divas piektdaļas (40%) energoresursu patēriņa. Savukārt būvniecībā nepieciešamais cements pēc jaunākajām aplēsēm ir “atbildīgs” par aptuveni 8% pasaulē radīto CO2 izmešu. Ilgtspējas jomā paveikto katru gadu apkopojam Ilgtspējas pārskatā.
VNĪ atbalsta ideju, ka nav ilgtspējīgāku ēku par tām, kas jau ir uzbūvētas. Mūsu izaicinājums ir ieraudzīt jaunas iespējas to pielietojumam, tostarp uzlabojot būvju energoefektivitāti. Eiropas Padomes Ēku energoefektivitātes direktīva paredz, ka jaunuzceltajām dzīvojamajām un nedzīvojamajām ēkām no 2030.gada būs jābūt CO2 neitrālām, sabiedriskajām ēkām – jau no 2027.gada. Gan būvniekiem, gan pasūtītājiem tas būs ļoti liels izaicinājums, pie kura risināšanas mērķtiecīgi ir jāstrādā jau tagad.
Biroju jomā VNĪ jau ļoti ilgi uztur ideju par moderniem un efektīviem valsts iestāžu birojiem. Gadu gaitā tā no vienkāršas vairāku iestāžu apvienošanas zem viena jumta ir paplašinājusies līdz valstij piederošām kopstrādes telpām reģionos, kuras varēs izmantot ikviens valsts pārvaldē strādājošais. Reģionālo kopstrādes telpu veidošana ir viens no jaunākajiem VNĪ projektiem, patlaban esam izvēlējušies vairākas prioritārās vietas (Cēsis, Liepāja, Daugavpils), kurās tuvākajos gados tiek plānots attīstīt mūsdienīgus birojus. Nenoliedzami, modernizēt visas publiskā sektora darba telpas, kurā joprojām dominē vidēji lielu kabinetu sistēma, nav viena vai pat piecu gadu jautājums. Lai mudinātu telpu lietotājus domāt šajā virzienā, pērn izstrādājām biroju vadlīnijas – špikeri, kas vienlaikus palīdz mazināt resursu patēriņu un uzlabot strādājošo labbūtību.
Runājot par birojiem, atbildi fundamentālajām izmaiņām darba vidē meklējam ne tikai mēs, bet arī publisko īpašumu pārvaldītāji visā Eiropā. Atziņas ir līdzīgas. Efektīvākais veids, kā nodrošināt ilgtspēju un patērēt mazāk resursu, ir lieko jeb neizmantoto platību samazināšana. Proti, ir jāveido mūsdienīgas, aktivitātēs bāzētu vai kopstrādes valsts biroju ēkas, kurās vienuviet darbojas vairākas iestādes, piemēram, ministrijas vai viens resors (vismaz 1000 cilvēku). Tā ir arī mūsu vīzija Latvijas publiskajam sektoram.
Daudzas publiskā sektora iestādes ir izvietotas savulaik pārbūvētās īres dzīvokļu ēkās. Istabas ir salīdzinoši viegli pielāgot kabinetiem, taču izveidot efektīvu, mūsdienīgu biroju dzīvoklī vairs nav iespējams. Atbrīvotās ēkas mēs varam atsavināt un cerēt, ka privātie investori atgriezīs šiem namiem sākotnējo – dzīvojamo – funkciju. Viens piemērs ir ēka Raiņa bulvārī 27, kas ir pārtapusi Raiņa namā.
Esmu pārliecināts, ka ilgtspējai ir jākļūst par būvniecības un nekustamo īpašumu nozares “otru ādu”. Nekustamie īpašumi lietotājiem kalpo daudzus desmitus gadu, tādēļ bez pārspīlējuma var teikt, ka mēs ar savu rīcību veidojam šodienas un nākamo paaudžu izpratni par ilgtspēju. Lietotājiem komfortablas, liekus resursus nepatērējošas telpas – tāds ir mērķis, uz kuru tiecamies.
