Atbalstot Lāčplēša dienas tradīciju, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rūpējas par to, lai Latvijas iedzīvotājiem 11. novembra krastmalā būtu iespēja iedegt svecītes. Jau tradicionāli (septīto gadu) pie Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra uzstādīts pēc arhitekta Pētera Blūma idejas veidotais tērauda aizsargsiets. Tas paredzēts, lai pasargātu Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra ķieģeļus no neatgriezeniskas termiskas bojāšanas, ko rada svecīšu izdedži un liesmu karstums, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Lai saudzētu Rīgas pils atjaunoto apkārtmūri VNĪ aicina pēc iespējas izvēlēties svecītes, kas iepildītas stikla ietvaros, lai pasargātu atjaunoto pils akmens mūri no sakusušajiem un dabai nedraudzīgajiem plastmasas pārpalikumiem. Ņemot vērā esošo situāciju pandēmijas ierobežošanas jomā, aicinām pilsētniekus nolikt svecītes individuāli, ievērojot valstī noteikto kārtību (līdz pl. 20.00 vakarā).
Svecīšu novietošanai paredzētais aizsargsiets veidots no 175 posmiem, kuru garums ir 184 metri, bet platums – viens metrs. Uz viena aizsargsieta posma iespējams izvietot 60 svecītes, kopumā visā sieta garumā iespējams novietot 10,5 tūkstošus svecīšu. Posmā, kur notiek Rīgas pils kastelas atjaunošanas darbi, aizsargsiets uzstādīts netiks.
Rīgas pils atjaunošanas projekta 1 kārtas ietvaros (no 2009. līdz 2015. gadam) tika veikta pils apkārtmūra restaurācija gandrīz 280 metru garumā un ap 950 kvadrātmetru platībā.
Rīgas pils kompleksa apkārtmūris Daugavas un Vanšu tilta pusē izbūvēts kā Pils dārza žogs 19. gadsimta pēdējā ceturksnī. Tā projektu 1874. gadā izstrādājis guberņas arhitekts Jūlijs Hāgens, daļēji pārbūvējot arī bijušā Horna bastiona ārsienu.
Kopš 2020. gada rudens VNĪ vadībā notiek Rīgas pils senās - kastelas daļas atjaunošana, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām. Būvdarbu I un II kārtu paredzēts pabeigt 2024. gadā. Rīgas pils kastelas atjaunošana tiek veikta pēc PS "Rīgas Pils Kastelas projekts" izstrādātā būvprojekta, kura autors ir arhitekts Reinis Liepiņš.
Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Pandēmijas apstākļos, ievērojot piesardzības un drošības prasības, VNĪ vadībā turpinās darbs pie 54 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 193 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. Kapitālsabiedrība ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
