“Latvijas Nacionālajā arhīvā glabātais nacionālais dokumentārais mantojums ir nenovērtējama mūsu valsts bagātība - vēsturisko pētījumu avots, valsts leģitimitātes pierādījums, informācija privāto sociāli tiesisko interešu aizstāvībai, daudzveidīgs un apjomīgs kultūrvēstures materiāls. Vitāli būtiski, lai šī bagātība atrastos drošos un mūsdienu normām atbilstošos apstākļos, un Nacionālā arhīva ēku attīstības koncepcija ir vērsta uz šī uzdevuma mērķtiecīgu realizāciju,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.
LNA 22 ēku tehniskais stāvoklis un piemērotība tā funkciju nodrošināšanai vērtējama dažādi. LNA ikdienas darbam šajās 22 ēkās tiek izmantoti 84 844 m², no tiem dokumentu glabātavas izvietotas 35 416 m², savukārt 16% jeb 1/6 daļa no kopējās LNA ēku platības arhīvu darbam šobrīd nav izmantojama. Arhīvu glabātavu aizpildījums jau sasniedz 93,4 % - neveicot LNA infrastruktūras attīstīšanu, dokumentu uzņemšana arhīvos būtu jāpārtrauc 2025. gadā.
“Esmu gandarīta, ka valdība lēma atbalstīt koncepcijā piedāvāto LNA infrastruktūras attīstīšanas modeli, kas paredz modernizēt 8 ēkas, kuras LNA varēs izmantot pilnā apmērā - ēku Daugavpilī (Komandanta iela 9), Liepājā (Krūmu iela 7/9), 4 ēkas Rīgā (Skandu iela 14, Slokas iela 16, Bezdelīgu iela 1A, Šampētera iela 16), Ventspilī (Pils iela 86/88), kā arī celt jaunu ēku Vidzemē,” pauž LNA direktore Māra Sprūdža, uzsverot, ka modernizācijas rezultātā ēkas būs iespējams ekspluatēt visā to platībā, tādejādi atrisinot arī dokumentu krājuma uzglabāšanas vajadzības līdz 2030. gadam.
“Virzība uz valsts nekustamo īpašumu centralizāciju ir loģisks solis. Tas dod iespēju sakārtot, atjaunot un efektīvāk izmantot un pārvaldīt īpašumus ilgtermiņā. VNĪ piedāvātais redzējums arhīvu infrastruktūras attīstībai ir viens no piemēriem. Vienlaikus VNĪ plāno Iekšlietu ministrijas resoru centralizāciju Gaujas ielā 15, piedāvāts risinājums Ekonomikas ministrijai, notiek sarunas ar citām iestādēm. Šogad pabeigta bijušās policijas ēkas Aspazijas bulvārī 7 pielāgošana prokuratūras vajadzībām, kur jaunā gadā darbu uzsāks 9 prokuratūras struktūrvienības. Īstenojot arhīvu attīstības koncepciju, ēkas tiks paplašinātas ar glabātuvēm piebūvēs - Rīgā, Liepājā un plānota jaunbūve Cēsīs. Telpas tiks pielāgotas atbilstoši arhīva vajadzībām, radot komfortablus darba un dokumentu glabāšanas apstākļus, piemērotu mikroklimatu, telpas dokumentu restaurācijai un digitalizēšanai, lasītavas un citas publiski pieejamās telpas, kā arī labiekārtotu teritoriju,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Jautājumu par koncepcijas īstenošanai nepieciešamo finansējumu 79,8 miljonu eiro apmērā - LNA infrastruktūras attīstības izdevumu segšanai, arhīvu aprīkojuma iegādei, pārcelšanās izdevumu segšanai, nomas maksām, papildu maksājumu un komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai - paredzēts risināt no 4 avotiem: izmantojot gan ES Atveseļošanās un noturības mehānisma, gan jaunā ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda piedāvātās iespējas; KM kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā iesniegs prioritāro pasākumu priekšlikumus, kā arī paredzējusi daļu līdzekļu, ko plānots iegūt no LNA infrastruktūras optimizēšanas procesā atbrīvoto 15 valsts nekustamo īpašumus atsavināšanas, ieguldīt šīs koncepcijas īstenošanā.
KM jau piesaistījusi vairāk nekā 6 miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma LNA ēku energoefektivitātes celšanai Rīgā, Ventspilī un Daugavpilī. 2015. gadā VNĪ īstenojusi 2 arhīvu ēku energoefektivitātes projektus Ventspilī un Rīgā. Šobrīd VNĪ turpina vēl 2 lielus arhīvu ēku energoefektivitātes projektus topošajā Rīgas un Zemgales reģiona centrā (Skandu ielā 14, Rīgā) un topošajā Latgales reģiona centrā (Komandanta ielā 9, Daugavpilī) Abos projektos darbus plānots pabeigt 2021. gadā. Papildus piesaistot VNĪ kapitālieguldījumus, nākamgad abos objektos tiks veikti sakārtošanas darbi – Daugavpilī veikti kosmētiskie darbi iekštelpās aptuveni 40 000 eiro apmērā, Skandu ielā – 135 000 eiro apmērā iekštelpās un pieguļošajā teritorijā degradācijas novēršanai.
LNA glabātais nacionālais dokumentārais mantojums aptver dokumentārās liecības par vēsturiskajiem notikumiem, politiskajiem procesiem, ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi Latvijas teritorijā laikposmā no 1220. gada līdz mūsdienām. Tas ir vēsturisko pētījumu avots, valsts leģitimitātes pierādījums, informācija privāto sociāli tiesisko interešu aizstāvībai, daudzveidīgs un apjomīgs kultūrvēstures materiāls. LNA glabā dokumentus, fotogrāfijas, skaņas un audiovizuālos materiālus par būtiskākajiem notikumiem; tomēr tā rīcībā esošo 22 ēku tehniskais stāvoklis un piemērotība arhīva funkciju veikšanai vērtējama dažādi.
