VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) turpina veikt virkni energoefektivitātes pasākumus Talejas ielas 1, Rīgā, ēkā, kas ļaus līdz gada beigām samazināt patērēto energoresursu apjomu par 10%, salīdzinot ar 2021.gadu. Kapitālsabiedrība ir nosūtījusi ieteikumus energotaupības pasākumiem 13 publiskā sektora iestādēm, kuras atrodas VNĪ pārvaldītajās ēkās, kas kopsummā ļaus ietaupīt to energoresursus 10% apmērā, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Atbilstoši VNĪ īstenotajai ilgtspējīgas darbības un īpašumu pārvaldības stratēģijai, kapitālsabiedrība kopš 2019.gada sākuma sistemātiski īsteno energotaupības pasākumus, tostarp 94% kapitālsabiedrības pārvaldībā esošajām ēkām līdz 2021.gada beigām ir izsniegti energosertifikāti. 2019.gadā veicot pāreju uz jauno biroju tika samazināts biroja enerģijas patēriņš par 65%.
“VNĪ aktīvi strādā pie ilgtspējīgu un energoefektīvu risinājumu ieviešanas ne tikai saviem klientiem, bet arī savā ikdienā. Negaidot globālas krīzes iestāšanos mēs laikus mainījām savus ikdienas paradumus, lai izmantotu ilgtspējīgākus risinājumus savā ikdienā,” norāda A.Vārna.
Līdz 2022. gada vasaras vidum Talejas ielas ēkā, kurā atrodas darbinieki no tādām iestādēm kā VID, VDI, LVRTC, LRP un VSAA, ēkas vadības sistēmai pieslēgti energopatēriņa sensori, uzstādītas regulējamas ārējās saules žalūzijas, kas samazina iekštelpu un konstrukcijas uzkaršanu, ēkas dzesēšanas sistēma ir aprīkota ar aukstuma akumulācijas tvertni, kurā nakts periodā uzkrāto enerģiju var izmantot dzesēšanai dienas laikā, kad elektroenerģijas cena ir augstāka nekā naktīs. Tāpat mainīti telpu dzesēšanas iestatījumi, nomainīts autostāvvietas apgaismojums uz energoefektīvu LED apgaismojumu un samazināts fasādes izgaismojums.
Jau 2021.gada nogalē bija novērojams energoresursu cenu kāpums, kas, sākoties karadarbībai Ukrainā, eskalējās. Atbilstoši valstī ieviestajai energoresursu ārkārtas situācijai, tuvākajā laikā Talejas ielas ēkā tiks aizvērti ventilācijas gaisa vadu vārsti VID atbrīvotajās neiznomātajās telpās, plānots ieviest atsevišķu ēkas daļu dzesēšanu, izmantojot “nakts vēdināšanu”, karstā ūdens tilpuma sildītāju jaudu un tilpuma optimizāciju, kāpņu telpu apgaismojuma nomaiņa uz energoefektīvo LED apgaismojumu, uzstādot kustību sensorus apgaismojumam starp stāviem.
VNĪ vienlaikus veic arī citu ilgtermiņa energoresursu taupības risinājumu izpēti, kas ļaus samazināt ēkai nepieciešamo elektroenerģijas apjomu, kopsummā radot ietaupījumus aptuveni 77 tūkstošu eiro apmērā. Izskatāmie scenāriji - samazināt izmantoto telpu apjomu, mainīt biroja darba grafiku uz trīs darba dienām nedēļā, vai neizmantot atsevišķus ēkas korpusus.
“Ejam soli tālāk – mainām gan savus ieradumus, gan palīdzam arī saviem klientiem. Esam izstrādājuši ekspertu pieredzē balstītus ieteikumus, kas ļaus arī mūsu klientiem samazināt nepieciešamo resursu apjomu. Taču jaunieviestie energotaupības pasākumi būs efektīvi tikai tad, ja mēs visi kritiski izvērtēsim izmantoto resursu efektivitāti un būsim gatavi pielāgoties jaunajai situācijai. Piemēram, Ārlietu ministrijas (ĀM) un Kultūras ministrijas jau ir atteikušās no fasādes izgaismošanas vairākiem īpašumiem, kā arī plāno ieviest energoefektīvākus apgaismes risinājumus, kas ļaus samazināt energoresursu patēriņu,” norāda Vārna.
Kapitālsabiedrība ir izstrādājusi energoresursu patēriņa samazināšanas ieteikumus 13 publiskā sektora nomniekiem un viņu padotības iestādēm. VNĪ izteiktajos ierosinājumos ir piedāvāts samazināt klātienes darba dienu skaitu, veicinot attālinātā darba iespējas, karstā ūdens tilpuma sildītāju aprīkošana ar laika slēdžiem, atslēgšanai ārpus darba laika, apgaismojuma nomaiņu uz LED apgaismes ierīcēm. Vairākās ēkās mainīt iestāžu fasādes izgaismojuma iestatījumus Iekšlietu ministrijas (IeM), ĀM, Zemkopības ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un to padotības iestādes. Ievērojamākie ietaupījumi no fasāžu un teritoriju pagaismojuma samazināšanas vai pārveides būs Krišjāņa Valdemāra ielā 3 (ĀM), Talejas ielā 1 (VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests) un Čiekurkalna 1.līnijā (IeM). Līdz šim VNĪ pārvaldītajās publiskā sektora ēkās mērķtiecīgi atjaunoti un modernizēti siltummezgli, veikta ēku siltināšana, energoefektīvu apgaismojumu izbūve u.c. darbības, lai ietaupītu valsts finanšu līdzekļus, kurus iespējams novirzīt citiem mērķiem.
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 365 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1100 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 602 ha platībā, un 3536 zemes īpašumiem ar kopējo platību 903 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.
