Kopš būvlaukuma nodošanas jūlijā būvuzņēmēja galvenais uzdevums bija saudzīga pāļu risinājuma izstrāde un izpētes darbu veikšana. Šobrīd būvlaukumā tiek ierīkots pagaidu transformators un elektroapgādes pieslēgums apkārt esošajam kvartālam, lai uzsāktu pagalmā esošo ēku demontāžu, kurā līdz šim ir atradies transformatoru punkts. Tikmēr pārējā pagalma teritorijā tiek sagatavots laukums pāļu izbūves tehnikai.
“Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektā līdz ar jaunā apjoma izbūvi atsākam aktīvu būvdarbu posmu. Tajā plānots uzbūvēt ēkas daļu, kur paredzēts galvenais ieejas vestibils, pazemes darbnīcas, divas jaunas “black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas Eiropas līmeņa teātra vajadzībām nepieciešamās telpas. Tas ļaus īstenot “teātris - māja” konceptu – no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus. Ņemot vērā “Projektē un būvē” sadarbības modeli, varam būt droši, ka būvnieks ir izstrādājis un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem ir pilnīgi pārliecināts. Par izvēlēto risinājumu arī saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums,” norāda R. Griškevičs.
Būvuzņēmējs darbu veikšanai izvēlējies drošākos pieejamos risinājumus, ko īstenos viena no pasaulē vadošajām specializētām ģeotehnisko darbu celtniecības kompānijām “Keller”, kas nodarbina vairāk kā 10 000 speciālistu strādājot vairāk kā 40 valstīs un 6 kontinentos. “Lai samazinātu tehnoloģisko procesu radītās vibrācijas un radītās neērtības apkārtējo ēku iedzīvotājiem izvēlētas 3 atšķirīgas dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas, kas nodrošinās projektēšanas uzdevumam atbilstošu, bet tai pat laikā apkārtējām būvēm maksimāli saudzīgu dziļo pamatu iestrādes režīmu. Jaunās teātra ēkas izbūve pilnīgi bez vibrācijām apkārtējām ēkām nav iespējama, tomēr izvēloties attiecīgās metodes, diskomforts kaimiņiem būs ievērojami mazāks. Vibrācijas tiks mērītas reālā laikā, lai konstatētu to atbilstību pieļaujamai amplitūdai un nodrošinātu kaimiņu ēku drošību,” skaidro būvuzņēmēja “SBSC” valdes loceklis Juris Pētersons.
Pāļu iestrādei izvēlētas 3 atšķirīgas dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas – DSM (grunts stabilizācija), VDW (sekantu urbpāļi) un Jet Grouting (cementa – ūdens maisījuma injekcijas). Specializētie darbi tiks veikti ar modernām būvmašīnām, kuras vada pieredzējuši operatori. Darba procesā elektroniski tiks uzraudzīti pāļu izbūves darbu specifiskie rādītāji – dziļums, grunts apstākļi, betona padeve un citi parametri. Būtiski atzīmēt, ka tehnoloģija, kura tiks pielietota visvairāk – grunts dziļā stabilizācija, ievērojami atšķiras no tradicionālām pāļu urbšanas metodēm. Pielietojot dziļās stabilizācijas paņēmienu, uz vietas būvlaukumā esošā grunts, izmantojot īpaši konstruētus mehānismus, tiks samaisīta ar cementu un ūdeni. Attiecīgi – zemes dziļumā esošā grunts netiks aizvākta un aizstāta ar betonu, bet pēc samaisīšanas ar cementa/ūdens suspensiju, kļūs par betona pildvielu, formējot stabilas pazemes kolonnas jaunās ēkas balstīšanai. Mediji, kuriem ir interese par izvēlēto pāļu iestrādes tehniku, ir aicināti pieteikties vizītei būvlaukumā, Lāčplēša ielā 25, Rīgā, 10. septembrī laika posmā no 11.00 – 12.00, kur būs iespēja detalizētāk iepazīties plānotajiem darbiem un iespēja redzēt izvēlētos pāļu iestrādes risinājumus darbībā, kā arī uzdot interesējošos jautājumus. Pieteikšanās vizītei, rakstot e-pastu uz: komunikacija@vni.lv.
Pērn VNĪ veica apkārtesošo ēku tehnisko apsekojumu, kurā secināts, ka kopumā nav pazīmju, kas liecinātu par ēkas nesošo konstrukciju nestspējas, mehāniskās stiprības un noturības zudumiem.
Šobrīd VNĪ saskaņā ar vienošanos koordinē atlīdzību izmaksu par iepriekšēja būvnieka drošības pārkāpumu rezultātā radīto kaitējumu apkārtējai apbūvei. Ar 4 no 16 apzinātajiem ēkas Ģertrūdes ielā 30 īpašniekiem jau ir noslēgtas vienošanās par atlīdzību izmaksu saistībā ar iepriekšējā būvniecības periodā dzīvokļos radītajām plaisām. Sadarbību ar kaimiņu ēku īpašniekiem VNĪ turpina visā projekta gaitā, regulāri monitorējot ēku stāvokli un informējot kaimiņus par plānotajiem darbiem un izvēlētajiem risinājumiem.
Jau iepriekš ziņots, ka JRT pārbūves darbu atsākšanai VNĪ noslēdzis jaunu līgumu ar iepirkuma konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību „SBSC” par līguma summu – 29,9 miljoni eiro. Tajā iekļauti ne tikai būvdarbi, bet arī projektēšanas risinājumi papildu drošības pasākumu veikšanai, BIM tehnoloģiju izmantošana, autoruzraudzība un ēkas apsaimniekošana uz pieciem gadiem par kopējo summu 22 miljoni eiro, kā arī teātra tehnoloģiskais aprīkojums un iebūvētās mēbeles par kopējo summu 7,9 miljoni eiro. VNĪ ar pilnu atbildību izturas pret Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektu, lai projekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē un atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties līdz 2022. gada rudenim. Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektā sadarbība ar būvnieku notiek pēc principa „Projektē un būvē”, kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos izaicinājumus.
Projekta rezultātā aktieri un sabiedrība iegūs mūsdienīgu teātri saskaņā ar Jaunā Rīgas teātra vajadzībām un pilnsabiedrības “Zaigas Gailes Birojs un Partneri” izstrādāto projektu. Teātra pārbūves projekts paredz dubultot ēkas apjomu vēsturiskā centra ietvaros, kur ir blīva apbūve, kas apgrūtina piekļuvi, kā arī sarežģīta izbūve pazemes daļā. Atbilstoši arhitektu iecerei un teātra vajadzībām teātra izmantoto telpu platību plānots teju divkāršot - no 5146 m2 līdz 9767,1 m2. Trīs skatītāju zāles, vairākas mēģinājumu zāles, pilnībā aktieriem un citiem teātra darbiniekiem nodots radošais stāvs, kā arī modernas darbnīcas pagraba stāvā.
Kamēr teātris atrodas Miera ielā un Lāčplēša ielā norit būvdarbi, paralēli notiek projektēšana “TAB FAB” radošajam kvartālam – tā būvniecību plānots sākt nākamajā gadā, organizējot to pa posmiem, sākot ar kvartāla ieejas mezglu - radošo industriju inkubatoru un Latvijas kultūras akadēmijas Filmu skolai paredzētajām elpām, netraucējot Jaunajam Rīgas teātrim un plānotā Eiropas finansējuma apguvei.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Šogad pabeigti energoefektivitātes projekti Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā un Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī. Lielākie būvniecības stadijā esošie attīstības projekti šobrīd ir Latvijas Okupācijas muzeja un jaunās piebūves „Nākotnes nams” būvniecība, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana Lāčplēša ielā 25, Rīgā, fasādes atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana Dailes teātra ēkai Brīvības ielā 75, Rīgā, kā arī infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”.
VNĪ nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību vairāk nekā 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 16 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
