Ievērojamākie VNĪ šogad pārdotie nekustamie ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskās mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro), administratīvās ēkas Akadēmijas ielā 3, Jelgavā (530 480 eiro) un Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro), kā arī nekustamie īpašumi Dubultu prospektā 142, Jūrmalā (188 200 eiro), nī Juglas ielā 14, Rīgā (149 000 eiro) un “Lēnu” pils Skrundas novadā (70 300 eiro). Savukārt pērn VNĪ pārdeva 74 īpašumus par 1,51 miljonu eiro. Atsavināšanā iegūtie līdzekļi dod iespēju novirzīt finansējumu valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā.
“Uz šo brīdi ir vērojams nekustamo īpašumu izsoļu dalībnieku skaita pieaugums un tas, ka nereti nekustamā īpašuma izsolēs noteiktā sākuma cena pārsolīta pat vairākkārt, piemēram, tikko viens īpašums Vangažos pārsolīts vairāk nekā desmit reižu. Daudzi pamatoti uzskata, ka nekustamais īpašums ir salīdzinoši drošs ieguldījumu veids, ar potenciālu to attīstīt nākotnē un noteiktu nākotnes finansiālu atdevi, bet jāņem vērā arī to, ka nākotnē tirgus aktivitāte mūsu segmentā varētu samazināties – ieguldījumu apjomam beidzoties,” norāda A. Vārna.
VNĪ portfelis ir dinamisks. Kapitālsabiedrības pārvaldībā ik gadu nonāk vairāki desmiti valsts īpašumu dažādā tehniskā stāvoklī, vairums no tiem ir degradēti īpašumi. Atbilstoši VNĪ stratēģijai uzņēmums veic valsts iestāžu aptauju par īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Ja īpašums tiek atzīts par piemērotu valsts pārvaldei, izvērtējot visus riskus un ieguvumus, tas tiek pielāgots konkrētas iestādes vajadzībām, ja netiek atzīts par nepieciešamu, tas tiek virzīts atsavināšanai Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā - publiskās izsoles ceļā. VNĪ mērķtiecīgi strādā pie degradēto īpašumu sakārtošanas vai atsavināšanas, dodot iespēju to jaunai attīstībai. Pēdējos divos gados VNĪ atsavinājusi 83 degradētas būves, 14 degradētas būves nodotas citu ministriju vai pašvaldību pārvaldībā, 30 degradētas būves nojauktas, savukārt 2 atjaunotas.
Šobrīd VNĪ pārdošanā ir tādi objekti kā vēsturiskais Tetera nams Brīvības ielā 61, Rīgā, zemes gabali Jāņa Pliekšāna 102 un Slokas ielā 115, Jūrmalā, vēsturiska ēka Daugavpilī, 18. novembra ielā 41A un citi. Informācija par aktuālajām izsolēm un to nosacījumiem: www.vni.lv. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību izsoles ir vienīgais veids kā valstij noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus.
Kopumā VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Šogad pabeigta nama Aspazijas bulvārī 7 pielāgošana prokuratūras vajadzībām, energoefektivitātes projekti Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī, kā arī fasāžu atjaunošanas darbi, logu atjaunošana un ieejas portāla restaurācija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Palasta ielā 2, Rīgā. Lielākie VNĪ būvniecības stadijā esošie attīstības projekti šobrīd ir Latvijas Okupācijas muzeja, jaunās piebūves „Nākotnes nams” un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecība, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana Lāčplēša ielā 25, Rīgā, fasādes atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana Dailes teātra ēkai Brīvības ielā 75, Rīgā, kā arī infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”.
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
