“Atkārtoti uzņēmēja iesniegtajos darbu grafikos ir iekļauti būvdarbi, kas jau ir paveikti un iztrūkst darbu veikšanas starptermiņi, kas izslēdz pasūtītāja kontroles iespējas par būvdarbu progresu. Bez izvērstām tāmēm nav iespējams izvērtēt pieprasītā papildu finansējuma pamatojumu. Tāpat uzņēmējs rosinājis patstāvīgi izstrādāt nepieciešamos projekta risinājumus, bet šādu darbu veikšanu nemaz neparedz iepriekšējais līgums,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
VNĪ arī uzsācis sarunas ar kompetentajām iestādēm, lai pārliecinātos par “RERE Būve1” iesniegtā piedāvājuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam būvniecībā iesaistīto pušu atbildības sadalījumam, kā arī Publiskā iepirkuma likumā un Konkurences likumā noteiktajām normām un, lai izvērtētu vai šādu piedāvājumu nevar tulkot kā konkurenci kropļojošu mēģinājumu apiet publiskā iepirkuma procedūru.
“VNĪ ir valsts kapitālsabiedrība, un tās darbībai ir saistoši normatīvie akti, kas regulē publisku līdzekļu izmantošanu. VNĪ ir atbildīga par publiskajiem līdzekļiem, tai nav pieļaujamas darbības, kas kropļo konkurenci un rada nepieļaujamus būtiskus iepirkuma līguma grozījumus”, pauž Vārna.
Jau ziņots, ka pēc LR Ekonomikas ministra un LR Kultūras ministra ierosinājuma, 22. augustā VNĪ valde atkāroti tikās ar PS “RERE Būve1” vadību, lai vēlreiz paustu savu nostāju par teātra rekonstrukcijas turpmāko attīstību. Tikšanās laikā PS “RERE Būve1” iesniedza savu redzējumu situācijas risinājumam – būvdarbu grafiku, kurā pagarināti būvniecības darbi no 2 gadiem uz 4 gadiem un samazinātas papildu budžeta prasības no 2,5 miljoniem uz 1, 6 miljoniem.
Šodien, 28. augustā, pēc Ekonomikas ministra Nemiro aicinājuma puses tiksies atkārtoti.
Visā sadarbības laikā VNĪ ir bijis uz sadarbību vērsts partneris. Kopš pāļu urbšanas darbu apturēšanas pērn 22. novembrī ar “RERE BŪVE 1” tālāka risinājuma kopīgai rašanai ir notikušas 23 projekta būvsapulces, 6 vadības sapulces, kā arī notikusi nepārtraukta saziņa dokumentu formātā – 81 vēstule, kas līdz šim nav nesusi rezultātu. Tāpat 31. maijā VNĪ izteica brīdinājumu un deva iespēju “RERE BŪVE 1” 10 dienu laikā novērst līguma pārkāpumus, uz kuru būvnieks nereaģēja un risinājumu nepiedāvāja.
VNĪ mērķis nav mainījies - JRT rekonstrukcija atbilstoši “teātris-mājas” konceptam ir jāpabeidz tā, lai teātris savā vēsturiskajā mājvietā varētu atgriezties 2022. gadā.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un pašlaik strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ šogad Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta “Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv
Tālrunis: 20235301
