Arheoloģiskās izpētes laikā atklāti un identificēti liels daudzums XVII – XIX gs. artefakti, tostarp mūris zem XIV gs. pils, kura fragmenti liek nojaust, kā tikusi būvēta vecākā un jaunākā pils. Atklātas XVII gs. pagraba kāpnes, apmetumi, XIX gs. kanalizācijas sistēmas daļas. Savukārt Svina torņa augšdaļā ir saglabājušās ar ozolkoku apdarinātas šaujamlūkas un citas interesantas detaļas.
“Horna bastiona arheoloģiskās izpētes darbi ir pabeigti. Līdz 2018.gada marta beigām saņemsim gala ziņojumu, tādējādi mēs varam sākt koriģēt atjaunošanas projektu un veicamos darbus atbilstoši ekspertu secinājumiem par vērtībām, kas atklātas izpētes laikā,” skaidro Neimanis.
“Priecājos, ka VNĪ ar jauno valdi ir izdevies beidzot izkustināt šo projektu un pils atjaunošana atkal virzās uz priekšu. Padomes uzdevums ir pieņemt pils attīstības un atklājumu hronoloģiju tādu, kāda tā ir, un vienlaikus virzīties uz priekšu, lai Kastelas atjaunošanas darbs netiek atlikts nākamajām paaudzēm,” sēdē uzsvēra padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.
Savukārt arhitekts Pēteris Blūms padomes sēdē uzsvēra, ka restauratoriem ir jābūt ārkārtīgi tālredzīgiem un jāspēj atlasīt visaugstākās raudzes liecība, kas atspoguļotu pils būtību.
Valsts nacionālā vēstures muzeja (LNVM) direktors Arnis Radiņš padomes sēdē uzsvēra, ka muzejs vēlas iespējami ātrāk ieiet izremontētajās telpās.
Būvniecības konkurss Rīgas pilī turpināsies, balstoties uz jau esošo pilnsabiedrības “Rīgas pils Kastelas projekts” izstrādāto būvprojektu. Vienlaikus, ievērojot pils izpētē atklāto, VNĪ jau tagad vērtēs nepieciešamās izmaiņas projektā un apjomos. Padomes sēdē VNĪ uzņēmās operatīvi nodrošināt būvniecības darbu organizatorisko pusi, veikt nepieciešamās izmaiņas būvprojektā, nodrošināt ekspertīzi atsevišķām tā daļām, saskaņot izmaiņas ar būvvaldi.
Rīgas pils Konventa (Kastelas) restaurācijas projektā, kas ir viens no “100 adreses Latvijas simtgadei” objektiem, VNĪ prioritāte ir vēstures liecību saglabāšana nākamajām paaudzēm.
Pašlaik norisinās Rīgas pils Konventa (Kastelas) restaurācijas un pārbūves 2.kārta ar mērķi ne tikai restaurēt pašu ēku, bet veikt pārbūves darbus, lai pielāgotu telpas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām. Būvprojekta autors: pilnsabiedrība “Rīgas Pils Kastelas projekts”. Projektēšanas darbi uzsākti 2014.gada oktobrī.
2017.gada 12.jūlijā noslēgts līgums ar pilnsabiedrību „Pils Projekts“ par arheoloģijas izpētes darbu veikšanu ar plānoto darbu pabeigšanas termiņu 2018.gada janvārī.
Rīgas pils atjaunošanas padome (RPAP) ir Finanšu ministrijas izveidota institūcija, lai nodrošinātu Rīgas pils kā nozīmīga valsts kultūras pieminekļa saglabāšanu un atjaunošanu, sniedzot profesionālu viedokli projekta īstenošanas gaitā.
RPAP priekšsēdētājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, kamēr VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis ir RPAP priekšsēdētāja vietnieks. Padomē darbojas vēl 15 locekļi, tostarp no VKPAI, VNĪ, Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas, Rīgas galvenā arhitekta biroja direktors, muzeja, kā arī arhitekti, arheologi un restauratori.
VNĪ pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki.
