No sešiem saņemtajiem piedāvājumiem Ārējās robežas infrastruktūras augstas gatavības posmu izbūves projektā par saimnieciski visizdevīgāko atzīts SIA “Citrus Solutions”. Izvēlētais būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus visos deviņos augstas gatavības posmos. Līguma parakstīšana ar būvkomersantu notiks pēc finansējuma piešķiršanas, paredzam, ka tas notiks marta sākumā, atklāj VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
2021. gada decembrī VNĪ uzrunāja 15 būvkomersantus ar aicinājumu iesniegt apliecinājumu potenciālajai dalībai Austrumu robežas izbūves projektā. Izvērtējot potenciālo būvkomersantu dalību projektā, tika vērtēts to reputācijas līmenis un 2020. gadā veiktais būvdarbu apjoms. Apliecinājumu potenciālajai dalībai projektā no uzrunātajiem 15 būvkomersantiem iesniedza 11. Viņiem bija iespēja iepazīties ar tehnisko specifikāciju un piedalīties sarunās par projekta īstenošanu, kā arī precizēt neskaidros jautājumus. Pēc sarunām dalību cenu aptaujā turpināja deviņi būvkomersanti, no kuriem seši iesniedza savu cenas piedāvājumu, tajā skaitā četri iesniedza būvniecības piedāvājumus visiem deviņiem posmiem. Saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu visu deviņu augstas gatavības posmu izbūvei iesniedzis būvkomersants - SIA “Citrus Solutions”, par kopējo summu 31,4 miljoni eiro (bez PVN). Posmu kopējais garums ir nepilni 84 kilometri no paredzamajiem 137.
Saskaņā ar būvkomersanta SIA “Citrus Solutions” iesniegto piedāvājumu, izmaksas būs aptuveni 375 tūkstoši eiro (bez PVN) par vienu kilometru. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un ilgtspējīgu robežas izbūves risinājumu, paredzēto darbu klāstu bija nepieciešams būtiski koriģēt un veikt izmaiņas attiecībā pret 2018. gadā nepilnīgi izstrādāto būvniecības ieceres projektu. Paredzētajos risinājumos robežas žoga tehniskie parametri ir būtiski augstāki nekā paredzēts 2018. gada projektā, iepriekš paredzētais patruļtaku segums no šķeldas ir aizstāts ar minerālmaisījumu segumu, sākotnēji paredzētās koka pontona tipa laipas ar PVC peldtvertēm pāri ūdenstilpnēm aizstātas ar ilgmūžīgākiem dzelzsbetona pontoniem ar putupolistirola pildījumu, izstrādāts risinājums (tunelis) dzelzceļa šķērsojumam un vēl citi drošībai būtiski risinājumi. Izmaksas ietekmē arī ievērojamais 2021.gadā piedzīvotais būvniecības materiālu cenu kāpums.
“Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts, kura mērķis ir uzlabot valsts drošības infrastruktūru un samazināt potenciālos draudus no kaimiņvalstu puses. Šī projekta īstenošanu sarežģī ne tikai tā tehniskā specifika un pandēmijas radītais cilvēkresursu trūkums, nepieciešamais ievērojama apjoma un viena veida būvmateriālu daudzums, bet arī apstākļi kādos robeža tiek būvēta. Uz robežas joprojām ir noteikta ārkārtējā situācija, kas jebkurā brīdī var saasināties, un visām projektā iesaistītajām pusēm ir jāspēj strauji reaģēt. Tādēļ esam īsā laikā izveidojuši profesionālu komandu, kas ikdienā uzraudzīs būvdarbu gaitu un nodrošinās pārraudzību ne tikai būvdarbu norisei, bet arī pārliecināsies, ka projekts tiek īstenots atbilstoši grafikam,” norāda R.Griškevičs.
Martā noslēgsies jau uzsākto detalizēto topogrāfisko plānu izstrāde visai 173 km plašajai robežas joslai, kas ļaus jau dokumentācijas izstrādes fāzē paralēli uzsākt infrastruktūras projektēšanu un padarīs ātrāku saskaņošanas un lēmumu pieņemšanas procesu. Tāpat martā SIA “Citrus Solution” uzsāks projektēšanas darbus deviņos augstas gatavības posmos, Nodrošinājuma valsts aģentūra un Valsts robežsardze uzdos nākamo robežas izbūves posmu darba uzdevumu, savukārt VNĪ veiks nākamo posmu pretendentu atlasi.
Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar A/S “Latvijas Valsts meži” (LVM) jau organizē prioritāro un nākamo posmu meža ciršanu. Šobrīd notiek prioritāto posmu izciršanas darbi, arboristu nocirsto koku sagarināšana, krūmu, pameža zāģēšana un atsevišķo koku ciršana. Saskaņā ar NVA uzdevumu, projekta īstenošanas gaitā SIA “Citrus Solutions” var tikt pielīgta papildus koku izciršana - vietās kur LVM apgrūtinātas pieejamības dēļ nevarēs veikt koku izciršanu. Upju līkumos, krauju malās un citās vietās, kur vides īpatnību dēļ ir nepieciešams paplašināt robežas infrastruktūras izbūves zonu, būvniecības gaitā var tikt pieņemts lēmums paplašināt izcērtamo koku teritoriju.
Robežas žoga izbūve pirmajos astoņos posmos noslēgsies līdz novembra beigām, savukārt devītā posma izbūve tiks pabeigta līdz 2022.gada beigām. Pārējā infrastruktūra pirmajos astoņos posmos tiks izbūvēta līdz 2023.gada pavasarim un pēdējā posmā – līdz vasaras vidum, lai aizsargātu īpaši aizsargājamu sugu vairošanos (meža susuris) pierobežā gar Natura 2000 teritoriju – DP “Silene”.
Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts. Saskaņā ar 2021. gada 12 .novembrī Saeimas pieņemto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus. Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā, tostarp pastāvīgu žogu 134 kilometru garumā. Projekts tiks finansēts no valsts budžeta, un tā kopējais finansējums ir indikatīvi 39,5 miljoni eiro.
Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Kopumā VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 18,5 miljoni eiro. Šo projektu rezultātā līdz 2023. gada beigām robežkontroles punktos strādājošajiem būs pieejami ērti un mūsdienīgi darba apstākļi, uzlabota robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamā infrastruktūra, padarot robežu šķērsošanu efektīvāku un ātrāku.
