previous image button
next image button
close fullscreen container

Stiprinot projektu vadības jaudu, VNĪ būvuzraudzību veiks paši

10.08.2018
Okupācijas muzeja vizualizācija

VNĪ uzsāktajā pārmaiņu procesā efektīvai valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, sperts vēl viens būtisks solis - VNĪ projektu vadības komandu papildina jauna būvuzraudzība daļa.

VNĪ, izvērtējot projektus, secinājis, ka veiksmīgāk daļai projektu būvuzraudzību nodrošināt ar VNĪ iekšējiem resursiem. Tas ļauj ietaupīt projekta vadības resursus, jo zūd nepieciešamība pēc būvuzraudzības pakalpojuma iepirkšanas un līguma vadības ārpakalpojumā. Turklāt VNĪ un valsts gūs lielāku pārliecību par būvdarbu izpildes gaitu un dokumentācijas kvalitāti, kas kopumā veidos finansiālu ieguvumu un labāku rezultātu.

“Šis ir vēl viens solis, lai stiprinātu VNĪ kompetenču loku un centralizētu valsts nekustamo īpašumu pārvaldību, kā arī pilnveidotu darbu pie attīstības projektiem. Mums ir sarežģīti kultūras mantojuma projekti, kuri prasa īpašu uzraudzību, piemēram, šogad esam izkustinājuši vairākus lielus, vēsturiski sarežģītas virzības projektus - Okupācijas muzeju un Jauno Rīgas teātri. Iekšējā būvuzraudzība dos papildu pārliecību, ka būvdarbi tiks veikti termiņos un kvalitātē, kā esam solījuši sabiedrībai,” atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Iekšējā būvuzraudzība šobrīd tiks veikta Okupācijas muzejam, Jaunā Rīgas teātra būvniecībai, kā arī prokuratūras iestāžu topošajai centralizētajai ēkai Aspazijas bulvārī 7, kurā līdz 2021. gadam izvietosies prokuratūras iestādes no 10 dažādām adresēm.

Lai veiktu būvuzraudzību, VNĪ nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldē izveidota atsevišķa struktūrvienība, kura apvieno sertificētus būvuzraugus ar visām nepieciešamajām kompetencēm, tai skaitā, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu būvuzraudzībai, siltumapgādes un ventilācijas sistēmu būvuzraudzībai, elektroietaišu, vājstrāvu sistēmu un tīklu būvuzraudzībai un citām.

Turklāt VNĪ sertificētie būvuzraugi bez Ministru kabineta noteiktajiem pienākumiem veiks arī papildu pienākumus – materiālu saskaņošana pirms izbūves un ievešanas būvobjektā, būvdarbu izmaiņu aktu pārbaudi, papildu darbu izmaksu kontroli un citus. Saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem (MK noteikumiem Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 125. punktu) būvuzraugu pienākumi ir: būvdarbu veikšanas gaitas un darbu izpildes kontrole, darbu atbilstības būvprojekta risinājumiem, kā arī dokumentācijas pārbaude atbilstoši pasūtītāja noslēgtajam līgumam ar būvnieku, pieņemot tikai tos darbus, kas izpildīti atbilstoši būvprojektam, materiālu iestrādes tehnoloģijām un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

VNĪ pagājušā gada nogalē uzsācis pārmaiņu programmu “100 adreses Latvijas valsts simtgadei”, solot projektus īstenot tā, lai tiem varētu lepoties arī pēc 100 gadiem - būvēt termiņos un kvalitātē. Uzņēmums šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir ap 500 ēku īpašumu 1,2 miljonu m2 platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu m2 platībā. Vairāk nekā 60% no apsaimniekošanā esošā portfeļa atrodas Rīgā, 35% valsts reģionos un neliels procents ārzemēs. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 530 darbinieki.

Papildu informācija:

VAS “Valsts nekustamie īpašumi”

Korporatīvās komunikācijas daļa

Tālr.: 67024693; 20235301

E-pasts: komunikacija@vni.lv