VNĪ, izstrādājot ēkas pārbūves projektu teātra telpu ierīkošanai, īpašu uzmanību pievērsa vides pieejamības nodrošināšanai, ugunsdrošību prasību izpildei, ilgtspējai un, galvenokārt, ēkas funkciju maiņai no ražošanas ēkas, to pielāgojot sabiedriski nozīmīgai ēkai.
Pēc VNĪ realizētā projekta, fabrikas ēka ir pārbūvēta par 5 stāvu funkcionālu būvi, kuras lietotājs turpmākos pāris gadus būs Jaunais Rīgas teātris (JRT).
Teātra vajadzībām, ēkas cokolstāvā un 1.stāvā ir izvietotas saimniecības telpas, 2.stāvā ir aktieru ģērbtuves, mēģinājumu zāles, kā arī darba kabineti. Sākot ar ēkas 3.stāvu ir izveidota publiskā zona, kur iekārtota kamerzāle, teātra kafejnīca, vestibils un ģērbtuves.
Lai izveidotu ērtas un teātra prasībām atbilstošas skatītāju zāles 4.stāvā, VNĪ realizētā projekta ietvaros, tika izbūvēts 5.stāvs, no kura tiek organizēta skatītāju nokļūšana zāles tribīnēs. Tāpat, no jauna izveidotajā 5.stāvā atrodas vestibili, kas ir savstarpēji atdalīti, tādejādi nodrošinot iespēju vienlaicīgi spēlēt izrādes abās skatītāju zālēs. Īpaša uzmanība, veidojot izrāžu zāles, pievērsta akustiskajiem risinājumiem.
Lielā un mazā skatītāju zāles, spēj nodrošināt sēdvietas vairāk nekā 550 skatītājiem, bet līdztekus šīm zālēm izbūvēta arī kamerzāle.
Ēkas iekštelpu apdarē dominē askētisms, lai telpu lietotājs varētu iedzīvināt savu redzējumu ar interjera priekšmetu un aksesuāru palīdzību. Tāpat tas ļaus telpas viegli piemērot nākotnes lietotājam. Zem piekārtajiem lineārveida griestiem, starp kuriem iespējams redzēt vecās fabrikas griestus, paslēptās komunikācijas un tie krāsoti tumšā krāsā. Noliktavās, gaiteņos un vestibilos, kas ir lielākais apjoms no visiem grīdas segumiem, ieklāta izlīdzinošā betona masa ar epoksīda pārklājumu.
Ēkā izbūvētas plašas publiskās zonas, pasažieru lifts, invalīdu pacēlājs, kas padara to draudzīgu apmeklētājiem. Tomēr, domājot par tās lietotāju – teātri, VNĪ īpašu uzmanību pievērsa arī komforta nodrošināšanai darbiniekiem. Tāpēc, lai nodrošinātu dekorāciju pārvietošanu JRT vajadzībām, tikai izbūvēti divi kravas pacēlāji, pa vienam katrā ēkas pusē pie izrāžu noliktavām. Tāpat ēkā izveidotas telpas kostīmu un dekorāciju uzglabāšanai. Pavisam kopā ēkā izveidotas 8 ģērbtuves, kas paredzētas pastāvīgajiem režisoriem un aktieriem, kā arī trīs ģērbtuves, kas paredzētas viesmāksliniekiem, kā arī teātra frizētava.
Līdztekus galvenās ēkas pārbūvei tika labiekārtota arī ēkā, kas turpmāk kalpos JRT administrācijas vajadzībām. Divstāvu ēkā veikts kosmētiskais remonts, atjaunota ēkas vēsturiskā fasāde un jumta segums. Ēkā izbūvēta jauna elektroinstalācija, atjaunota centralizēta siltumapgādes sistēma un ūdensvads. Izbūvēta biļešu tirdzniecības vieta un apsardzes telpa, no kuras tiek organizēta visa objekta pārvaldība.
Labiekārtotajā teritorijā starp apstādījumiem, soliņiem un laternām, izveidotas autostāvvietas, tostarp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī velosipēdu novietnes pie administrācijas ēkas un galvenās ēkas iekšpagalmā.
VNĪ realizētais Tabakas fabrikas rekonstrukcijas projekts ir ieguldījums tālākā nākotnē. Kā ziņots iepriekš, Kultūras ministrija, Latvijas Kultūras akadēmija un „Valsts nekustamie īpašumi” 2014.gada novembrī parakstīja trīspusēju nodomu protokolu par sadarbību starpdisciplināra kultūras, izglītības un radošo industriju atbalsta centra izveidē ēku kompleksā Rīgā, Miera ielā 58A. Tādējādi JRT vajadzībām pielāgoto Tabakas fabrikas ēku nākotnē, kad JRT to būs atstājis un atgriezies Lāčplēša ielā 25, varēs izmantot kā kultūras pasākumu vietu.
