Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas jaunā mājvieta būs Āgenskalna sirdī – Mazajā Nometņu ielā 39. Paredzēts, ka tiesa pilnībā turp pārcelsies nākamā gada sākumā, kad arī plānota tiesas ēkas oficiālā atklāšana.
Jaunās ēkas saimniece, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa atzina, ka tiesas ēkas nodošana ekspluatācijā valsts simtgades noskaņās rada īpašu emocionālu pacēlumu – tā kopā speram simbolisku pirmo soli nākamajā simtgadē.
“Šodien iesvētām šo ēku, tās skaisto formu, taču ar saturu to ļauts piepildīt mums tiesnešiem un tiesas darbiniekiem. Cik šis saturs būs pamatīgs un ilgtspējīgs, tas atkarīgs no mūsu ikdienas darba. Vēlos tiesnešu un darbinieku vārdā pateikties tieslietu ministram Dzintaram Rasnača kungam un VNĪ kolektīvam par iespēju paplašināt un pilnveidot mūsu darbu. Vēlos arī apsolīt, ka strādāsim tā, lai, nākamajā simtgadē skatot šo vēsturisko ēku un tajā paveikto, nozares korifeji varētu atzīt, ka ēka ir diža un tajā paveiktais – izcils,” teica A. Buliņa.
Ieguldot kopumā 1,69 miljonus eiro, izveidots tiesas vajadzībām atbilstošs, moderns un gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem ērts tiesas nams.
“Šī ir dāvana ikvienam Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas darbiniekam Latvijas valsts simtgadē. Esmu patiesi priecīgs, ka tiesneši iegūs sen gaidīto, mūsdienīgo ēku, kas nepieciešama gan darbinieku labsajūtai, gan augstvērtīga un efektīva tiesas procesa nodrošināšanai. Šā projekta īstenošanu uzraudzīju es personīgi, esmu gandarīts, ka varam pieņemt šo tiesas namu ekspluatācijā un ka esmu izpildījis savu solījumu tiesnešiem,” pauda D. Rasnačs.
Arī VNĪ valdes priekšsēdētājs pauda prieku, ka valsts simtgades priekšvakarā VNĪ var nodot šo tiesas namu tā saimniekiem. “Paldies Tieslietu ministrijai un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas vadībai par pacietību un iesaisti – pēdējā gada laikā projektu izdevās operatīvi virzīt uz priekšu, un šodien mēs varam svinēt nama nodošanu ekspluatācijā,” sacīja R. Neimanis.
Neimanis atgādināja, ka pati ēka ir būvēta pagājušā gadsimta 60. gados, tāpēc atjaunots faktiski ir viss. Piemēram, nomainīts un nostiprināts jumta segums, pilnīgi no jauna izbūvēti ēkas inženiertīkli, kā arī apkures, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmas.
Pielāgojot ēku Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas vajadzībām, ir izveidots iestādes prasībām atbilstošs telpu plānojums, tostarp funkcionāli nodalītas apmeklētāju, konvoja un tiesas darbinieku zonas, kas ļauj efektīvi un pārdomāti veidot apmeklētāju plūsmas. Tāpat ievēroti mūsdienīgi telpu plānošanas principi, nodrošinot ērtu darba vidi tiesnešiem un vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Pēc pārcelšanās Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai būs pieejamas arī daudz plašākas telpas. Kopējā platība no 1245 m2 būs palielinājusies līdz 2048,20 m2. Līdzšinējo septiņu tiesas zāļu vietā būs pieejamas desmit zāles civillietu un krimināllietu izskatīšanai, tostarp viena no lielākajām tiesu zālēm Latvijā, kuras platība ir 120,6 m2. Tiesas zālēs ir nodrošināta iespēja sēdēs piedalīties attālināti.
Tāpat ēkā ir būtiski uzlaboti drošības risinājumi. Ir ierīkota video novērošanas sistēma un atbilstošs ieejas mezgls ar turniketu un apsarga posteni, bet tiesnešu darba kabineti atradīsies atsevišķā slēgtā zonā, kas nebūs pieejama apmeklētājiem. Konvoja vajadzībām ir izveidota atsevišķa ieeja un ierīkotas aizturēto kameras.
Rūpējoties par tiesas pieejamību personām ar kustību un dzirdes traucējumiem, tiesas namā ierīkoti vairāki pacēlāji, bet lielajā tiesas zālē – akustiskā cilpa. Tā ir speciāla ierīce, kas ļauj cilvēkiem, kuri lieto dzirdes aparātus, skaņu dzirdēt tieši no mikrofona. Tikmēr personām ar redzes traucējumiem pārvietošanos pa tiesas namu atvieglos gan Braila rakstā veidotās norādes uz kāpņu margām, gan kontrastējošas uzlīmes uz stikla sienām un durvīm.
Papildus iepriekš minētājam ēkā būs ierīkots apmeklētāju informācijas centrs, kur tiks izvietota arī cietušo uzgaidāmā telpa, arhīva prasībām atbilstoša dokumentācijas uzglabāšanas telpa un konferenču telpa.
Ēkas pielāgošana Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas nama vajadzībām ir viens no VNĪ pārmaiņu programmas “100 adreses Latvijas simtgadei” projektiem.
VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā “100 adreses Latvijas simtgadei”, aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.
Foto no pasākuma: šeit.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”,
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv
