Aktīvi norit pirmās kārtas būvdarbi uz Latvijas–Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas 83,9 km garumā. Kopš augusta ir izbūvēti 5 km patstāvīgā žoga, bet kopumā būvdarbi norit 28,1 km garumā no atmežotajiem 57 km, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Notiek zemes planēšanas darbi 12 metru platā robežjoslā un tiek veidota nepieciešamā infrastruktūra, lai izbūvētu robežjoslu ar patruļceļiem un laipām. Tāpat jau ir izbūvēti četri tilti pār vairākām pierobežas upēm. Palielinoties atmežotajai teritorijai un pabeidzot infrastruktūras darbus, žoga izbūve paātrināsies piecas reizes – līdz vienam kilometram dienā.
“Mūsdienīgi aprīkotā kontroles josla ar gandrīz četrus metrus augsto žogu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir svarīgs solis mūsu iekšējās drošības, kā arī Latvijas un visas Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanai. Jau pagaidu žogs pierādīja, ka tas ir būtisks šķērslis robežas šķērsošanai, un pastāvīgais žogs šo funkciju pildīs vēl labāk. Mūsu dienesti ikdienā nodrošina kārtību un drošību uz valsts robežas, bet vienlaikus hibrīduzbrukuma apstākļos turpinām mērķtiecīgi strādāt pie infrastruktūras izveides, lai arī turpmāk palīdzētu robežsargiem atturēt nelegālo migrantu centienus iekļūt Latvijā un Eiropā,” norāda iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.
“Ikdienā mēs redzam, ka pat pagaidu žogs uz robežas ar Baltkrieviju pilda savas funkcijas, proti, palīdz novērst nekontrolētu Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanu. Patstāvīgā žoga parametri ir veidoti, ievērojot optimālu līdzsvaru starp drošības vajadzībām un būvniecības izmaksām. Šobrīd nav vērojama palielināta valsts robežu nelikumīgi šķērsojošo personu plūsma, tomēr mēs novēršam 60-80 cilvēku mēģinājumus nedēļā neatļauti iekļūt Latvijā,” uzsver Valsts Robežsardzes priekšnieka vietnieks, ģenerālis Juris Martukāns.
Patlaban aktīvi notiek zemes sagatavošanas darbi – celmu laušana, frēzēšana, caurteku, ierakumu un uzbērumu izbūve. Tāpat saskaņā ar Nodrošinājuma valsts aģentūras un A/S “Latvijas Valsts meži” iesniegto grafiku ir atmežoti 57 km no pirmajā posmā atmežojamajiem vairāk nekā 80 km.
“Mēs Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūves projektam esam piešķīruši visaugtāko prioritāti, jo labi izprotam gan sarežģītos ģeopolitiskos apstākļus, gan drošas robežas nozīmīgumu. VNĪ dara visu, kas no mums ir atkarīgs, lai tas sekmīgi virzītos uz priekšu un darbi tiktu paveikti iespējami īsākos termiņos. Ja vien ir paveikti visi priekšdarbi, tad žoga izbūves ātrums ir līdzvērtīgs tam, kā notiek citās valstīs, piemēram, Lietuvā,” ir pārliecināts VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“Robeža starp Latviju un Baltkrieviju iet topogrāfiski sarežģītā apvidū. Un viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem ir robežjoslas uzmērīšana un atmežošana, tādēļ varu vien aicināt visas iesaistītās puses aktīvi iesaistīties darbos, lai lieki nekavētu tālāko žoga un robežas infrastruktūras izbūvi,” aicina Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Pirmā kārta 85,9 km garumā tiks pabeigta līdz 2023. gada pavasarim, bet otrā kārta 63,9 km garumā – līdz 2024. gada pavasarim. Paralēli pirmo divu kārtu projektēšanai un izbūvei norisinās trešā - Daugavas - posma tehniskās specifikācijas izstrāde.
Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts. Saskaņā ar 2021. gada 12. novembrī Saeimas pieņemto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus. Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
VNĪ vadībā šobrīd turpinās darbs pie 46 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 230 miljoni eiro. Kapitālsabiedrība nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 365 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1100 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 602 ha platībā un 3 536 zemes īpašumiem ar kopējo platību 903 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
