Faktiski visi projekti jau ir iesniegti saskaņošanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Kopējais nepieciešamais budžets energoefektivitātes projektiem – 17,778 miljoni eiro, bet revitalizācijas projektiem – aptuveni 15 miljoni eiro.
“Energoefektivitātes projektu ietvaros mēs ne tikai panākam siltuma un elektrība ietaupījumu, līdz ar to ietaupot šo iestāžu un nodokļu maksātāju līdzekļus, bet varam būtiski uzlabot ēku tehnisko un estētisko stāvokli, organiskāk iekļaujot pilsētvidē. Kopumā tās būs deviņas ēkas: trīs teātri – Valmieras drāmas teātris, Dailes teātris un Latvijas Leļļu teātris, kā arī sešas sabiedriski nozīmīgas ēkas,” pastāstīja Neimanis.
Jau janvāra beigās VNĪ noslēdza sadarbības līgumu ar Valmieras drāmas teātri par projekta īstenošanas uzsākšanu. Tā ietvaros plānots siltināt bēniņu pārsegumu un jumtu, cokolu un fasādi, tai skaitā risinot jautājumu par ēkas integrāciju pilsētvidē, plānots nomainīt logus, durvis un esošos apgaismes ķermeņus uz energoefektīviem, kā arī uzlabot apkures sistēmu un izveidot ventilācijas un aukstumapgādes sistēmu. Darbi teātra ēkā noritēs vairāk nekā 7000 m2 platībā, kopējais projekta finansējums no Eiropas Savienības - 3,78 miljoni eiro.
“Valmieras teātrim tas ir liels izaicinājums - atkal kaut daļēji atgriezties rekonstrukcijas fāzē. Ceram, ka pēc rekonstrukcijas teātris varēs lepoties ar to, ka kļuvis videi draudzīgāks, samazināsies uzturēšanas izmaksas un iekštelpās būs mājīgāk. Aiz katra jaunuma, kas tika nosaukts, ir mūsu cerības par Valmieras teātra spēju palielināt jaudu un efektīvāk strādāt, ekonomējot cilvēku darbu un domājot par skatītājiem un mākslu, netērējot tik daudz laika ikdienas sadzīvei, kā tas notiek tagad. Mēs ceram uz labu sadarbību ar VNĪ, jo laika nav daudz, turklāt jāievēro teātra repertuāra nepārtrauktība,” teica Valmieras drāmas teātra direktore Evita Ašeradena.
Valmieras drāmas teātrī norit darbs, lai ēkā uzsāktu izpētes darbus; pilna apjoma būvprojektu plānots izstrādāt līdz 2020.gada beigām, bet būvdarbus paveikt līdz 2022.gada sākumam.
Energoefektivitātes projekti tiks īstenoti ne tikai trīs teātros, bet arī ēkās, kurās atrodas Latvijas Nacionālais arhīvs, Ministru kabinets, Finanšu ministrija, Valsts kase, Valsts prezidenta rezidence, u.c.
Savukārt līdz ar revitalizācijas projektiem tiks piešķirta jauna elpa vairākiem objektiem un rajoniem Rīgā. Piemēram, viens no šādiem objektiem ir “Tabakas fabrika”. Līdz 2021.gadam objektā ir plānots ieguldīt 4,9 miljonus eiro un pārvērst to par Starpdisciplinārās izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centru – tiks izveidotas telpas Latvijas Kultūras akadēmijas vajadzībām, kā arī radošo industriju inkubatoram un darbnīcām. Tuvākie soļi – projektēšanas uzdevuma iepirkuma izsludināšana.
Turpat netālu, A.Briāna 13, atrodas vēl viens bijušais rūpnieciskais objekts, kuru plānots “atdzīvināt”. Ieguldot 5,008 miljonus eiro, līdz 2022.gadam šeit plānots izveidot prototipēšanas darbnīcas “Riga Makerspace”, kuras lietos Latvijas Mākslas akadēmija un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola. Objekta kopēja platība ir ap 3600 m2. Pašlaik norit projektēšana.
“Šādi kopumā mēs runājam par vesela kvartāla pakāpenisku atdzimšanu gan estētiski, gan sabiedriski, gan komerciāli,” piebilda Neimanis.
Neimanis arī pauda, ka jāsakārto un jāpiešķir jauna elpa bijušiem rūpnieciskajiem objektiem ne tikai pilsētas centrā, bet arī ārpus tā.
Trešais VNĪ revitalizācijas projekts ir Latvijas Nacionālās operas dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izveide Lubānas ielā 80. Apjoms ir sadalīts divās kārtās. Pirmās kārtas plānotais finansējums ir 4,999 miljoni eiro. Pašlaik norit iepirkums projektēšanai, visus darbus plānots noslēgt līdz 2022.gada decembrim.
“Visi šie objekti ir daļa no VNĪ kampaņas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei”, tāpēc esam tos apņēmušies īstenot atbilstoši augstākās kvalitātes standartiem,” sacīja Neimanis.
2017.gada nogalē VNĪ uzsāka vērienīgu pārmaiņu programmu “100 adreses Latvijas valsts simtgadei”, tā pievienojot savu artavu valsts simtgades svinībām un vienlaikus publiski apņemoties būtiski uzlabot uzņēmuma darbību. Uzņēmums publiskoja objektu sarakstu, kuras uzņēmuma valde vēlas padarīt VNĪ jaunās darbības pilotprojektu.
VNĪ pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki. Kopējā aktīvu vērtība 2016.gadā bija 357,81 milj. eiro, apgrozījums 2016.gadā – 49,98 milj. eiro.
