Aprīlī sāksies patstāvīgā žoga izbūves darbi Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūves otrajā kārtā (63,9 km), vienlaikus četrās no pirmās kārtas (85,8 km) darbu daļām - sausajās zonās - žoga būvdarbi ir pabeigti un notiek darbu nodošana pasūtītājam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“Patlaban mēs jau redzam reālus padarītā darba rezultātus, kas ļauj bez liekas kavēšanās uzsākt patstāvīgā žoga būvēšanu arī otrajā kārtā iekļautajos posmos. Svarīgi – sadarbojoties visām projektā iesaistītajām pusēm, ir izdevies atrisināt lielāko daļu problēmu, kuru dēļ pērn kavējās atsavināšanas darbi, tādēļ esam pārliecināti, ka atbilstoši plānam šā gada agrā rudenī žoga izbūves pirmā kārta būs pabeigta, savukārt darbi otrajā un trešajā kārtā risināsies atbilstoši grafikam,” uzsver Griškevičs.
Šīs nedēļas sākumā (3.aprīlī) pirmajā kārtā bija izbūvēti aptuveni 54 km žoga un četrās darbu daļās notiek to nodošana pasūtītājam (VNĪ). Nelielā daļā purvaino zonu būvniecība ir atlikta līdz vasarai, kad tos būs iespējams izbūvēt, ievērojot darba drošības prasības.
“Laika apstākļi šoziem nebija labvēlīgi darbu turpināšanai purvainajās zonās. Tie atsāksies brīdī, kad grunts vairs nebūs tik izšķīdusi un gaisa temperatūra stabili turēsies virs desmit grādiem. Daļa izaicinājumu saistās ar reljefu, jo robežas infrastruktūra ir jāizbūvē arī stāvās nogāzēs un purvainajos apvidos un vienlaikus ceļiem jābūt drošiem braukšanai. Mēs veidojam tādus būvrisinājumus ceļiem un ūdens atvades sistēmai, kas ir ekonomiski izdevīgi, droši lietošanā un viegli uzturami,” skaidro ģenerālbūvnieka SIA “Citrus Solutions” izpilddirektore Jūlija Zandersone
Pirmajā kārtā atmežošana faktiski ir pabeigta. Otrajā kārtā iekļautajos posmos ir atmežoti 11,15 km, tas ļauj jau aprīlī uzsākt pastāvīgā žoga izbūvi. Otrajā kārtā turpinās arī projektēšanas darbi.
Savukārt trešajā jeb Daugavas kārtā drīzumā varētu sākties sešu sakaru torņu ar pievedceļiem projektēšana un izbūve - patlaban tiek slēgts līgums par būvdarbiem. Darba grafiku optimizēšanai Daugavas posmā paredzēto patruļtaku tehnisko specifikāciju izstrāde notiek kopā ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC).
Paralēli žoga izbūvei ir sākušies priekšdarbi žoga aprīkošanai ar modernajām tehnoloģijām, par robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu atbildība ir uzticēta LVRTC.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Žoga izbūves pirmā kārta 85,9 km garumā tiks pabeigta līdz 2023.gada agram rudenim, bet otrā kārta 63,9 km garumā un trešā kārta ~16,7 km garumā – līdz 2024.gada beigām. Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības izmaksas ir 102,7 miljoni eiro. Trešās kārtas ietvaros izbūvējamo sešu sakaru torņu ar pievedceļiem budžets (projektēšana, autoruzraudzība, būvdarbi) plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Tos ir plānots segt ar ES fondu atbalstu.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Aktuālā informācija par būvdarbiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas atrodama VNĪ mājaslapā.
VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 352 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1000 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 ha platībā, un 3460 zemes īpašumiem ar kopējo platību 907 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.
