Pielāgojoties pandēmijas apstākļiem, VNĪ vadībā 2020. gadā pabeigti būvdarbi septiņpadsmit nozīmīgos attīstības objektos ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Apjomīgākais no tiem ir vēsturiskā policijas nama Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, pielāgošana prokuratūras vajadzībām, kur vienā adresē tagad mājo 9 prokuratūras struktūrvienības, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Gada nogalē pabeigti fasādes atjaunošanas darbi Farmācijas un Latvijas Vēstures un kuģniecības muzejos, iemīļotajai izstāžu zālei “Arsenāls”, kā arī tādām valstiski nozīmīgām ēkām kā Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības iela 55 un Tiesībsarga biroja ēka Baznīcas ielā 25, Rīgā. Īstenoti 3 energoefektivitātes projekti – Valsts prezidenta rezidence Jūrmalā, Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola, izveidojot veselīgu un drošu vidi vairāk nekā 450 audzēkņiem, kā arī ap 150 pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem. Janvārī tiks nodota ekspluatācijā padziļinātās muitas kontroles ēka Latvijas-Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietas “Terehova” modernizācijas ietvaros, kā arī pabeigta atjaunošana KNAB ēkas fasādei Rīgā, Citadeles ielā 1.
“Mērķtiecīgi strādājām, lai turētu dotos solījumus sabiedrībai un valstij. Atsevišķos objektos risinājām ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, kas radīja nelielas nobīdes darbu izpildes grafikos. Lielāko attīstības objektu būvuzraudzību veic mūsu pašu iekšējie būvuzraugi – tādējādi VNĪ un valsts gūst lielāku pārliecību par būvdarbu izpildes gaitu un dokumentācijas kvalitāti, kas kopumā veido finansiālu ieguvumu un labāku rezultātu,” norāda R. Griškevičs.
Lai pēc iespējas nesamazinātu ietekmi uz nodarbinātību un vienlaikus nodrošinātu drošu darba vidi, pandēmijas apstākļos būvlaukumos tiek veikti darbinieku informējoši pasākumi un nodrošinātas higiēnas un dezinfekcijas prasības. “Nozarei un valsts ekonomikai būtiski, lai VNĪ kā lielākais būvdarbu pasūtītājs valstī, nodrošinātu darba iespējas un valsts pasūtījumu. Uz nākotni raugāmies pozitīvi – arī nākamajos gados būvniecības pasūtījumu apjoms saglabāsies, ” skaidro R. Griškevičs. Pērn uzsākti virkne atjaunošanas projektu – no tiem ievērojamākie ir būvniecības uzsākšana Rīgas pils konventa (Kastelas) daļā, kur darbu gaitā līdz 2024. gada nogalei paredzēts atjaunot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāžu un darba telpas, uzsāktie darbi Veselības ministrijas ēkai Brīvības ielā 72, bijušajam muitas namam Krišjāņa Valdemāra ielā 1, kā arī projektēšanas darbi koncertzāles “Lielā ģilde” atjaunošanai un Gūtšmitu nama Ventspilī pielāgošanai 5 valsts un pašvaldības iestāžu vajadzībām.
Pērn vasarā panākts restarts Jaunā Rīgas teātra būvniecībā un VNĪ ir apņēmības pilni 2022. gadā sabiedrībai nodot modernu, Eiropas līmeņa teātri. Tāpat finiša taisnē šobrīd atrodas Okupācijas muzeja komplekss, kuru plānots nodot pavasarī. Vienlaikus sadarbībā ar Rīgas pašvaldību tiks sakārtota arī muzeja kompleksam pieguļošā teritorija – Strēlnieku laukums. Jaunā gada sākumā plānots uzsākt būvniecības iepirkumu vēsturiskā nama Mārstaļu ielā 6 pielāgošanai Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas vajadzībām.
Vairāki īpašumi Rīgā savu atjaunošanu vēl gaida – tie rezervēti valsts vajadzībām kultūras funkcijai, kā piemēram, īpašumi Kronvalda bulvārī 6 un Pils laukumā 2, Rīgā. To atjaunošana ir racionāla un saimnieciska tikai tad, kad būs skaidrs to nākotnes pielietojums – šo ēku lietotājs un viņu vajadzības.
Jaunā realitāte būvniecībā ir cieši saistīta ar nozares digitalizāciju. Būvju Informācijas modelēšana sistēma (BIM) jau ir radījusi transformējošu ietekmi uz būvniecības praksi, digitalizējot ikdienas uzdevumus un sniedzot finansiālus un kvalitātes ieguvumus vairākās Eiropas valstīs. VNĪ kā aktīvākie publiskie pasūtītāji jūtas atbildīgi par būvniecības digitalizācijas veikšanu publiskajā sektorā un aktīvi strādā pie BIM attīstības Latvijā. Pērnā gada sākumā uzsākta BIM prasību ieviešana jaunajos būvniecības iepirkumos. Šobrīd īstenošanā ir četru BIM modeļu izstrāde koncertzālei Lielā ģilde, Rīgas pils Kastelas daļai, Jaunajam Rīgas teātrim un vēsturiskajam Gūtšmitu namam Ventspilī.
“Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas valsts standartu esam kļuvuši par valsts pionieriem - izstrādājam BIM vadlīnijas un aktīvi dalāmies savās zināšanās, piedalāmies un organizējam seminārus. BIM sniegtās priekšrocības ietver gudrāku būvprojektu plānošanu un organizāciju, kā arī ilgtspējīgāku nekustamā īpašuma pārvaldīšanu nākotnē. Citiem vārdiem, tā ir pārdomātāka un efektīvāka valsts finanšu izmantošana,” norāda R. Griškevičs.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
