“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā 2021. gadā pabeigti būvdarbi 29 valstij nozīmīgu objektu attīstībā par 38,77 miljoniem eiro. Ievērojamākais no tiem ir pabeigtais Latvijas Okupācijas muzeja komplekss un piemiņas memoriāls “Vēstures taktīla” Strēlnieku laukumā 1, Rīgā, kā arī sešām valstij nozīmīgām ēkām atjaunotās fasādes. Pārdoti 103 valsts īpašumi par 5,64 miljoniem eiro, radot tiem jaunas attīstības iespējas. VNĪ pārvaldībā esošo degradēto būvju skaits samazināts par 43 būvēm,” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
No šobrīd 54 VNĪ pārvaldībā esošajiem attīstības projektiem ar kopējo projektu budžetu 223 miljoni eiro 2022. gadā nozīmīgākie ir Jaunā Rīgas teātra būvniecība tā vēsturiskajā adresē Lāčplēša ielā 25, Rīgā, un Rīgas pils senākās jeb kastelas daļas atjaunošana. 2021. gadā VNĪ īstenoja 29 attīstības projektus par 38,77 miljoniem eiro, savukārt 2020. gadā – 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Uzticoties VNĪ kompetencei, kapitālsabiedrībai 2021. gadā īstenošanai nodoti arī divi jauni, nozīmīgi projekti – Saeimas nama rekonstrukcija un Ārējās sauszemes robežas izbūve. Abi projekti pagājušajā gadā atbildīgi uzsākti, Ārējās sauszemes robežas izbūves projektam piešķirta augstākā prioritāte. VNĪ vadībā 2021. gadā paveiktie darbi valstij nozīmīgu objektu attīstīšanā apkopoti video stāstā.
“VNĪ galvenie attīstības mērķi 2022. gadā ir apmierināti klienti, iesaistījušies un motivēti darbinieki, ilgtspējīga darbība un īpašumu pārvaldība un attīstība, kas ietver arī nākotnes biroja attīstības koncepcijas pilnveidi. Kopā ar nozares ekspertiem VNĪ jau 2021. gadā uzsākusi darbu pie dažādām nozares vadlīnijām, piemēram, ilgtspējīgas būvniecības vadlīnijām, kuras tiks publiskotas šī gada otrajā pusē. Sadarbībā ar Kultūras ministriju un Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi turpinās darbs pie kritēriju izstrādes kultūras mantojuma izvērtēšanai, kas ļaus ātrāk un precīzāk izvērtēt valstij piederošo objektu nākotnes attīstības iespējas,” norāda R. Griškevičs.
2021. gadā VNĪ noslēgusi 100 pārdošanas līgumus par 5,64 miljoniem eiro, dodot īpašumiem jaunas attīstības iespējas, tostarp pārdotas 35 degradētas būves. Ievērojamākie no pārdotajiem īpašumiem ir vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī 27, Rīgā, (2,3 miljoni eiro) un agrākā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēka Tērbatas ielā 75, Rīgā, (1,2 miljoni eiro), kur atradās muzeja administratīvās telpas un lasītava. 2022. gadā plānots atsavināt 60 valstij piederošus īpašumus par kopējo vērtību 4 miljoni eiro.
Kopumā 2021. gadā VNĪ samazinājusi savā portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 43 būvēm: 35 pārdotas, divas nodotas pārvaldīšanā pašvaldībām, divas būves demontētas (Rūdolfa ielā 5, Rīgā, un “Rauziņas” Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā), trīs ēkas atjaunotas (“Saktas” māja Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Iekšējā drošības biroja mājvieta K. Valdemāra ielā 1A, Rīgā, un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas ēka Kandavas ielā 2A, Daugavpilī). Vienlaikus VNĪ savā pārvaldībā pērn saņēmusi 32 jaunas degradētas būves, galvenokārt reģionos. Šobrīd VNĪ pārvaldībā esošo degradēto būvju skaits ir ap 1,2 %, no tiem A un B kategorijas grausti ir 95. No visām Rīgas teritorijā esošajām 1169 vidi degradējošajām būvēm VNĪ pārvaldībā ir 14.
Pērn, pamatojoties uz Ministru kabineta2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 453 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”, VNĪ sniedza atbalstu 41 klientam, piešķirot atbrīvojumu no nomas maksas, tās samazinājumu, kā arī atbrīvojumu no kavējuma procentiem un līgumsoda, ja klients ir kavējis maksājumus.
“No VNĪ kā no lielākā sabiedriskā pasūtītāja klients gaida atbildīgu projektu īstenošanu un attieksmi pret vidi. Pērn esam aktīvi strādājuši, lai šos aspektus ieviestu uzņēmuma pamatdarbībā. Par to saņēmām Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta atzinību – esam 23 Latvijas uzņēmumu vidū, kas 2021. gadā saņēmuši platīna godalgu. Šī atzinība ir par mērķtiecīgu un ilgstošu darbu – uzņēmuma iekšējo procesu sakārtošanu, tiem kļūstot saprotamiem, caurskatāmiem gan sabiedrībai, gan uzraugošajām iestādēm,” norāda R. Griškevičs.
VNĪ par attīstības prioritāti noteikusi būvniecības jomas digitalizāciju. Aktīvi tiek strādāts pie Būves informācijas modelēšanas (BIM) attīstības ne tikai VNĪ uzticētajos projektos, uzlabojot uzņēmuma iekšējo procesu efektivitāti, bet arī Latvijas publiskajā sektorā kopumā. Kopīgi ar Ekonomikas ministriju izstrādātas BIM vadlīnijas par BIM prasību ievērošanu publiskā sektora iepirkumos. VNĪ 2021. gadā organizēja un 2022. gadā turpinās organizēt valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku apmācību par šo prasību ieviešanu. 2020. gadā VNĪ īstenoja BIM pilotprojektu Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, bet šobrīd VNĪ īstenošanā ir jau 17 BIM projekti, tajā skaitā koncertzālei Lielā ģilde, Rīgas pils kastelas daļai, Jaunajam Rīgas teātrim un vēsturiskajam Gūtšmitu namam Ventspilī, kas palīdz ēkas pārbūvēt un atjaunot efektīvāk un taupīt izmaksas. Palielinoties BIM projektu skaitam, VNĪ paplašinājusi digitālo rīku iespējas, kas nodrošina iespēju sarežģītos projektos pašiem veikt telpu un ēku lāzerskenēšanu, kā arī projektu kvalitatīvāku sagatavošanu.
Tāpat VNĪ prioritāte ir arī kopējā drošības un būvuzraudzības stiprināšana uzņēmumā un nozarē kopumā. Divu gadu laikā šajā jomā būtiski papildinātas zināšanas un resursi. Sarežģītākajos projektos, kuros ir lielāks būvapjoms vai kultūrvēsturiskais mantojums, VNĪ veic arī iekšējo būvuzraudzību. Šobrīd uzņēmuma komanda strādā pie būvuzraudzības vadlīnijām nozarei, lai veicinātu nozares pārstāvju ekspertīzes kvalitāti. Vadlīnijas plānots nodot sabiedrībai 2022. gada vidū.
VNĪ vadībā šobrīd turpinās darbs pie 54 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu 223 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.
