Pasākums norisinājās Jāņa Akuratera muzejā, kurā kopā ar Ronaldu Neimani piedalījās VNĪ valdes locekļi Kitija Gruškevica un Andris Vārna.
““100 adreses Latvijas valsts simtgadei” mērķis ir apzināt un novērst problēmas jau realizētajos objektos, īstenot projektu būvniecību, lai ar tiem varam lepoties arī pēc simts gadiem, un pārvaldīt valsts īpašumus, lai sabiedrība būtu apmierināta ar VNĪ darbu,” ar programmas mērķiem iepazīstināja Neimanis.
Pēc Neimaņa sacītā, šīs 100 adreses ir tautas kultūrvēsturiskais mantojums - gan esošais, gan topošais, būtiskākās mūsu valsts pārvaldes ēkas, infrastruktūra, kas ir svarīga iedzīvotāju un valsts drošībai, un citi sabiedrībai nozīmīgi objekti.
Kampaņas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” sarakstā ir 20% no visām ēkām, ko pārvaldām, taču tās ir ļoti būtiskas adreses. “Mēs fokusēsim savus spēkus uz šīm adresēm, padarot tās par jaunās pieejas pilotprojektu un demonstrējot uzlaboto kvalitāti visās jomās. Ar darbiem gribam pierādīt, ka projektus kā “Nākotnes nams” varam uzbūvēt iecerētajos termiņos un kvalitātē. Savukārt, ja rodas problēmas kā, piemēram, Jaunā Rīgas teātra pagaidu telpās, tad spējam tās identificēt un novērst,” uzsvēra Neimanis.
Jaunā VNĪ valde darbu uzsāka septembrī. Īsumā raksturojot situāciju uzņēmumā - problēmu un pretenziju lavīna, kavēti termiņi, neizpildītas saistības un neapmierināti partneri. Valde sāka strādāt trīs virzienos - reorganizēja uzņēmuma organizatorisko struktūru, uzsāka darbu pie procesu sakārtošanas un veica uzsākto projektu auditu.
“Trīs mēnešos mēs jau esam panākuši virzību – izkustējušies vairāki nozīmīgi projekti un uzlaboti procesi,” skaidroja Neimanis.
Lauvas tiesa no VNĪ pamatdarbības ir valstij piederošo nekustamo un zemes īpašumu pārvaldīšana, saglabājot un vairojot valsts nekustamo īpašumu portfeļa rentabilitāti, līdztekus tam VNĪ nodrošina arī sabiedrībai nozīmīgus attīstības projektus.
Projekta “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” ietvaros VNĪ attīsta vairāk nekā 30 projektus ar kopējo investīciju apjomu 135 miljoni eiro: laikā no 2019. līdz 2023.gadam to varētu papildināt 21 iecere ar potenciālo kopējo investīciju apjomu līdz 170 miljoniem eiro. Tostarp iecerēti trīs projekti ar investīciju apjomu 15 miljoni eiro, kas piešķirs jaunu elpu bijušajiem rūpniecības objektiem A.Briāna ielā, Miera ielā un Lubānas ielā, Rīgā.
“Mēs apzināmies savu atbildību Latvijas valsts simtgades kontekstā, jo mūsu pārziņā ir vairāki būtiski attīstības projekti. Mūsu publiskais solījums - apzināt problēmas un tās novērst, realizēt projektus, lai ar tiem varam lepoties arī pēc 100 gadiem - attiecās arī uz šiem, šobrīd aktuālajiem un dažviet sāpīgajiem projektiem,” teica VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.
Kampaņas atklāšanas pasākumā Gruškevica dalījās ar Latvijas valsts simtgadei veltīto projektu aktuālo statusu. Piemēram, Latvijas Okupācijas muzeja piebūve “Nākotnes nams” ir viens no projektiem, ko jaunā VNĪ valde ir izkustinājusi no nulles punkta. Ir saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsniegtā būvatļauja ar atzīmi par būvprojektā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi. Pavasarī noslēgsies būvniecības iepirkuma otrā kārta. No līguma noslēgšanas brīža būvniecībai ir paredzēti 12 mēneši, paredzams, ka “Nākotnes nama” pamatakmens tiks ielikts 2018.gadā.
“Uz priekšu ir pavirzījies arī cits būtisks projekts – rekonstrukcija Jaunā Rīgas teātra telpās Lāčplēša ielā. Būvprojekts ir saskaņots būvvaldē, noslēgta būvniecības atlases kārta un pašlaik gatavojamies izsludināt būvniecības iepirkuma noslēdzošo kārtu. Pagaidu ēka ir mūsu lielā mācību stunda, esam izdarījuši secinājumus, lai nepieļautu kļūdas nākotnē. Ja būvējam teātri, tad tam jābūt ideāli piemērotam gan aktieriem, gan teātra personālam, gan apmeklētājiem,” tā Gruškevica.
Runājot par Baltijas mērogā unikālo būvi, Muzeju krātuvi Pulka ielā, Gruškevica uzsvēra, ka pašlaik tiek pastiprināti uzraudzīts būvnieks, jo finansējums nav apgūts atbilstoši plānam un tas rada bažas par projekta termiņiem. Savukārt 2018.gada pirmajā pusē tiks saņemts arheoloģiskās izpētes slēdziens par vēsturiskajām liecībām Rīgas pils Konventā, tad arī tiks izstrādāts jauns būvniecības plāns.
Līdztekus kultūrvēsturisko objektu saglabāšanai un radīšanai VNĪ pašlaik īsteno būtisku valsts iestāžu telpu optimizācijas plānu. Piemēram, Latvijas Republikas Prokuratūras gadījumā, apvienojot vairākas prokuratūras iestādes vienā administratīvajā ēkā Aspazijas bulvārī 7, tādejādi būtiski uzlabojot darbinieku darba apstākļus un nodrošinot efektīvu telpu izmantošanu.
“Šis ir viens no mūsu kā gudra saimnieka mērķiem: stiprināt savu kompetenci kā profesionālam nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumam. Tas paredz efektīva un rentabla portfeļa veidošanu, lietotāju vajadzībām piemērotu risinājumu rašanu, kvalitatīvu pakalpojumu veidošanu. Simts adresēs pierādīsim sevi ar darbiem,” papildināja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs pauda, ka uzņēmuma mērķis ir pārvērst VNĪ par tirgus līderi gan nekustamo īpašumu pārvaldīšanā, gan attīstības projektu vadīšanā. “Vērienīgu projektu attīstīšana un pārvaldīšana prasa daudz dažādu augstas raudzes profesionāļu līdzdalību. Nepieciešami iepirkumu speciālisti, arhitekti, būvprojektu vadītāji, pieredzējuši nekustamā īpašuma pārvaldnieki un juristi. Šādas komandas izveide ir ļoti dārga un laikietilpīga. Veidot šādu kompetences centru katrā valsts iestādē un pat nozarē ir izšķērdība. Vienīgais attīstības ceļš ir VNĪ funkcijas stiprināšana,” uzskata Neimanis.
Līdztekus kampaņas atklāšanai uzņēmuma valde informēja par būtiskākajiem darbiem, kas paveikti tās darbības laikā – mazliet vairāk nekā trīs mēnešos.
VNĪ pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumi 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumi vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki. Kopējā aktīvu vērtība 2016.gadā bija 357,81 milj. eiro, apgrozījums 2016.gadā – 49,98 milj. eiro.
100 adreses Latvijas valsts simtgadei
