Paralēli VNĪ īstenošanā ir 10 projekti, kas satur BIM komponentes, kā, piemēram, Rīgas pils Kastelas daļas pārbūve, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana un Latvijas – Baltkrievijas robežšķērsošanas vietas “Silene – Pāternieki” modernizācija.
Šā gada sākumā VNĪ uzsācis pērn izstrādāto BIM prasību ieviešanu jaunajos būvniecības iepirkumos un tas jau kļuvis par normu. “Esam pārliecinājušies par BIM sniegtajām priekšrocībām, kas ietver gudrāku būvprojektu plānošanu un organizāciju, kā arī ilgtspējīgāku nekustamā īpašuma pārvaldīšanu nākotnē. Digitālie risinājumi uzlabo sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdz pasūtītajam kontrolēt darbu izpildes termiņu un izmaksas, uzlabo būvprojekta kvalitāti, palīdz identificēt riskus, savlaicīgi novērst nepilnības, ekonomēt laika un finanšu resursus. Tā ir pārdomātāka un efektīvāka valsts finanšu izmantošana un vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai,” norāda R. Griškevičs.
BIM palīdz visām būvniecībā iesaistītajām pusēm ēkas atjaunošanas projekta gaitā, jo informācija tiek uzkrāta, aktualizēta un pārvaldīta vienotā datu vidē. BIM nodrošina arī caurspīdīgumu un izslēdz lieko vai neprecīzo pozīciju iekļaušanu būvniecības izmaksās, rada iespēju laicīgi novērst neprecizitātes projektos, kā arī rada termiņu un izmaksu kontroli ilgtermiņā - iespēju modelēt un aprēķināt nākotnes ekspluatācijas izmaksas, kas veidojas izmantojot tādus vai citādākus materiālus. Digitālo risinājumu izmantošana palīdz arī vēsturisku ēku pārbūves projektos, kur ir daudz nezināmo faktoru, kas var būtiski ietekmēt un kavēt ēkas atjaunošanas gaitu. Piemēram, veicot lāzerskenēšanas darbus, kuru rezultātā top punktu mākonis, kas fiksē faktisko situāciju un kalpo par pamatu precīzai ēkas modeļa izstrādei.
Piemērs BIM tehnoloģiju izmantošanai ir pirmais VNĪ BIM pilotprojekts – vēsturiskās policijas ēkas Aspazijas bulvārī 7 pārbūve, kur uzņēmums guva pieredzi, kā izmantojot BIM tehnoloģijas, ir iespējams paaugstināt būvprojekta kvalitāti, savlaicīgi projektā identificējot problēmvietas. Tādējādi ietaupītas tika 3500 cilvēku darba stundas un novērstas nepilnības, kuras valstij būtu izmaksājušas ap 150 000 eiro. Vienlaikus ēkai izstrādātais digitālais dvīnis satur vērtīgu informāciju par ēku un tās sistēmām, kas palīdzēs nodrošināt efektīvāku būves pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un palielinās ēkas vērtību.
“BIM ieviešana Latvijā nozīmē to, ka visām būvniecībā iesaistītajām pusēm – gan pasūtītājam, gan projektētājam, gan pašiem būvniekiem ir jāmācās, lai spētu ieviest dzīvē jaunās tehnoloģijas, taču cita ceļa nav, tādēļ VNĪ turpina stiprināt savu kompetenci uzņēmumā BIM tehnoloģiju pielietošanā. BIM procesu ieviešanai uzņēmumā izveidota atsevišķa darba grupa,” norāda R. Griškevičš.
BIM jau ir radījis transformatīvu ietekmi uz būvniecības praksi, digitalizējot ikdienas uzdevumus un sniedzot finansiālus un kvalitatīvus ieguvumus vairākās Eiropas valstīs. Pieredze rāda, ka BIM tehnoloģiju izmantošana palīdz samazināt būvniecības projektu izmaksas par 15-20% (uz projektēšanu un būvdarbiem) un kopumā veido 10-17% finanšu līdzekļu ietaupījumu būves ekspluatācijas laikā. Kopumā Eiropa ir viena no pasaules mēroga BIM ieviešanas līderēm, tomēr katra valsts BIM ieviešanā neizmanto vienotas vadlīnijas, līdz ar to progress individuāli ir atšķirīgs. Salīdzinot ar Lielbritāniju un Skandināvijas valstīm, Latvija vēl ir BIM ieviešanas un adaptācijas sākumposmā. Līdz 2025. gadam paredzēts ieviest BIM publiskajos būvniecības iepirkumos visā Latvijā.
Lai paaugstinātu Latvijas publisko pasūtītāju kompetenci par BIM sniegtajām priekšrocībām, dalītos ar labo praksi un veicinātu straujāku BIM prasību iekļaušanu jaunajos būvniecības iepirkumos, VNĪ, Ekonomikas ministrija un Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija “Latvijas valsts standarts” aicina uz semināriem par VNĪ pērn izstrādāto BIM prasību ieviešanu iepirkumos un praktisko pielietošanu projektos. Jau noritējuši divi semināri publiskajiem pasūtītājiem šogad augustā un septembrī, vēl gaidāmi 29. oktobrī un 26. novembrī. Interesenti aicināti iepazīties ar semināra programmu un pieteikties dalībai šeit. Dalība semināra ir bezmaksas. Semināri tiek organizēti Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātās BIM ceļa kartes ietvaros.
Kopumā VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. VNĪ pērn Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
