Aktuālā būvniecības norises situācija VNĪ objektos tiek operatīvi uzraudzīta atbilstoši valdības rīkojumiem saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem. “Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole,” norāda J. Ivanovskis-Pigits.
Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. “Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojam nodot ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, ” darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis – Pigits. Vienlaikus ēkas pārbūvē īstenots arī energoefektivitātes projekts, kura rezultātā siltumenerģijas patēriņš apkurei samazināsies par 50%. Kopumā atjaunotā būve būs labs paraugs efektīvai pārvaldīšanai, iestāžu centralizācijai un valsts līdzekļu taupīšanai ilgtermiņā.
Tuvojas noslēgumam arī darbi Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, kur energoefektivitātes projekta ietvaros tiek veikta fasādes atjaunošana un ēkas siltināšana, kā rezultātā ēkai samazināsies siltumenerģijas patēriņš līdz pat 50%. Būvdarbos tiek ieguldīti 481,71 tūkstotis eiro, kas sastāv no ES fondu līdzfinansējuma, gan VNĪ kapitālieguldījumiem. Prezidenta rezidence Jūrmalā tiek uzturēta ciešā sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju: VNĪ rūpējas par ēku, ārsienām, taču par rezidences iekštelpu iekārtošanu atbilstoši Valsts prezidenta reprezentācijas vajadzībām gādā Valsts prezidenta kanceleja. Pēc Valsts prezidenta kancelejas lūguma tiek veikta kosmētiskā apdare iekštelpās, atjaunojot gadu gaitā dabiski nolietoto grīdas segumu, sienu un griestu krāsojumu, kā arī apdarot iekštelpu logu ailes pēc energoefektivitātes projekta īstenošanas. Tāpat arī tiek realizēts interjera dizaina projekts ēkas 1. stāvā, kas kalpo reprezentatīvajai funkcijai - sēdēm un oficiālām sarunām. Tā ietvaros tiek iegādātas mēbeles formālām un neformālām sarunām, iebūvējamie plaukti un krēsli koncertiem – kopumā aptuveni 100 vienību par 58,29 tūkstošiem eiro, kā arī tiks veikta aizkaru un paklāju piegāde par 5,65 tūkstošiem eiro. Pēdējais lielākais remonts ēkā noslēdzās 2009. gadā.
.
Vairāk nekā puse darbu šobrīd pabeigti Okupācijas muzeja pārbūvē Vecrīgā, Strēlnieku laukumā 1. Šobrīd turpinās pārsegumu izbūve ēkas vēsturiskajā daļā, starpsienu, grīdu, jumtu, kāpņu, liftu šahtu, iekšējo un ārējo inženiertīklu izbūve, hidroizolācijas un siltumizolācijas darbi, balkona izbūve, labiekārtojuma darbi un fasāžu izbūves darbi. Savukārt Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla projekta ietvaros uzsākti būvdarbi pazemes konstrukciju un inženiertīklu izbūvei, kā arī māksliniecisko elementu ražošana. Izsludināts būvdarbu iepirkums 2. posma realizācijai – vides objekta virszemes konstrukcijas un labiekārtojuma darbiem. Okupācijas muzeja kompleksu pilnībā plānots pabeigt Latvijas Okupācijas muzeja likumā noteiktajā termiņā – līdz 2020. gada beigām.
Tiek turpināts arī darbs valsts drošības objektos, kur saistībā ar COVID-19 ierobežošanas pasākumiem Latvijā un pasaulē, šobrīd darbs notiek pastiprinātā režīmā. Patlaban robežšķērsošanas vietas “Terehova” pārbūvē pabeigti vairāk nekā 40%. Savukārt Latvijas – Baltkrievijas robežšķērsošanas vietu “Pāternieki” un “Silene” pārbūvē, kur 2019. gada nogalē tika pabeigts viens posms, patlaban notiek būvprojekta vērtēšana, lai uzsāktu nākamo darbu posmu - šogad plānots veikt pamata robežas kontroles infrastruktūras un ēku pārbūvi, papildu braukšanas joslu izbūvi, ceļa seguma maiņu un citus satiksmes uzlabošanas pasākumus. Minēto robežu modernizāciju plānots pabeigt līdz 2020. gada nogalei.
Vienlaikus VNĪ turpina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu. Saistībā ar vīrusa izplatības ierobežošanu, pastiprināta uzkopšana tiek veikta vairāk nekā 10 objektos, kur, ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī, strādā intensīvā režīmā klātienē. To vidū – Valsts policija, Veselības, Ārlietu un Finanšu ministrijas, VID, robežkontroles punkti un citas valsts iestādes. Ievērojot piesardzības pasākumus, uzsākti arī pavasara uzkopšanas darbi VNĪ pārvaldītajās ēkās, kurās strādājošo iestāžu darbinieki šobrīd strādā attālināti.
VNĪ pērn Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
