Uz jauno prokuratūras namu pārcelšanos uzsāk Latvijas Republikas Prokuratūras struktūrvienības, kas līdz šim atradušās 5 dažādās Rīgas vietās ar kopumā ap 230 darbiniekiem. “Šis ir pirmais VNĪ realizētais projekts, kurā pārliecinājāmies par BIM tehnoloģiju izmantošanas priekšrocībām un tās attaisnoja liktās cerības – tādejādi paaugstinājām būvprojekta kvalitāti, savlaicīgi identificējot vairāk nekā 200 problēmvietas, ietaupījām ap 7000 cilvēku darba stundu, kas ļāva īstenot būvdarbus bez pārtraukumiem un būvdarbu gaitā laikus novērst nepilnības, kas valstij izmaksātu ap 150 000 eiro. Vēsturiskās ēkas pārbūvē īstenoti arī energoefektivitātes risinājumi, kā rezultātā siltumenerģijas patēriņš ēkas apkurei samazināsies uz pusi. Izstrādātais ēkas digitālais dvīnis satur vērtīgu informāciju par ēku un tās sistēmām, kas palīdzēs nodrošināt efektīvāku turpmāko būves pārvaldīšanu. Līdz ar to varam būt droši, ka atjaunotā būve ir labs paraugs efektīvai pārvaldīšanai, iestāžu centralizācijai un līdzekļu taupīšanai ilgtermiņā,” gandarījumu pauž R. Griškevičs.Vēsturiskā policijas ēka tika atjaunota pēc arhitekta Alda Poļa vadībā izstrādātā būvprojekta, saglabājot katra ēkas korpusa vēsturisko pēctecību. Projekta ietvaros vēsturiskajai policijas ēkai tika pastiprināti ēkas pamati, pastiprināti un daļēji pārbūvēti starpstāvu pārsegumi, izbūvēts jauns jumts, jauni inženiertīkli, kā arī tiek uzlabota energoefektivitāte, ieviesta vadības un automatizācijas sistēma, pārplānotas telpas un labiekārtots iekšpagalms. Pārbūves laikā ēkas kopējā platība tika palielināta no 7 205.5 m2 līdz 7495.2 m2. Ēkas trešajā stāvā, tam pievienojot bēniņu apjomu, izbūvēta jauna konferenču zāle ar 200 sēdvietām. VNĪ kopā ar prokuratūru 8. oktobrī organizēs svinīgu pasākumu, kurā medijiem un citiem interesentiem būs iespēja iepazīties ar atjaunoto ēku klātienē. Interesentus aicinām pieteikties pasākumam, rakstot e-pastu uz: komunikacija@vni.lv vai zvanot pa tālruni 22076439 (Maija T.Pleša). Prokuratūras darbinieki oficiāli uzsāks darbu ēkā no jaunā gada.
Projektu īstenoja būvuzņēmējs SIA “Abora”, projektētājs pilnsabiedrība “RE ARTA”. Būvuzraudzību veica VNĪ iekšējā būvuzraugu komanda. Projekta kopējais budžets – 11,6 miljoni eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no ERAF līdzekļiem energoefektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros.
Pēc pilsētas arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga projekta 1891. gadā celtā ēka Aspazijas bulvārī 7 ir nenovērtējama kultūrvēsturiska vērtība gan arhitekta rokraksta, gan tās sabiedriskās nozīmes dēļ. Autentiskais neorenesanses stilā tapušais nams padomju okupācijas gados tika nodots milicijai – policijas vajadzībām tas tika lietots nemainīgi – no paša izbūves brīža līdz pat 2008. gadam.
Nams Aspazijas bulvārī 7 ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” daļa.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Šogad pabeigta nama Aspazijas bulvārī 7 pielāgošana prokuratūras vajadzībām, energoefektivitātes projekti Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā un Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī. Lielākie VNĪ būvniecības stadijā esošie attīstības projekti šobrīd ir Latvijas Okupācijas muzeja un jaunās piebūves „Nākotnes nams” būvniecība, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana Lāčplēša ielā 25, Rīgā, fasādes atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana Dailes teātra ēkai Brīvības ielā 75, Rīgā, kā arī infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”.
VNĪ pērn Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
