Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.
“Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību”, atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Par veiktajiem atklājumiem Valsts Kultūras Pieminekļu Aizsardzības Inspekcijai (VKPAI) ir iesniegts starpziņojums un jau saņemta atbilde par saglabājamām un projektā integrējamām unikālām 17. un 19. gadsimta inženiertehniska rakstura mūra konstrukcijām Horna bastionā. Izpētes darbi Horna bastionā vēl kādu laiku turpināsies, jo beidzamie atsegumi, kas, iespējams, datējami ar vēl senāku - 13.-14. gadsimtu, atrodas zem sākotnēji atsegtajām 18.-19.gs. inženiertehniskajām konstrukcijām. Šie atklājumi ir nozīmīgi un var pat “pārrakstīt” senās Rīgas būvvēsturi. Arī arhitektoniski mākslinieciskā izpēte Rīgas pils Konventa daļas dažādās telpās un stāvos, tai skaitā- pagrabos, nesusi jaunus atklājumus. Tie ir gan gleznojumi, gan dekoratīvās apdares fragmenti, kas sākotnēji var tikt datēti pat ar 16. gadsimtu, kā arī iepriekš pētītajos vēstures rasējumos neatspoguļotas konstrukcijas. Izpētes darbu rezultāti sagaidāmi 2017. gada nogalē, bet gala ziņojumi gaidāmi 2018. gada 1. pusē. Tos gatavos arheologs Mārtiņš Lūsēns un arhitekts, zinātņu doktors Ilmārs Dirveiks.
Rīgas pils atjaunošana notiek vairākās kārtās. Šobrīd uzsākta pils restaurācijas un rekonstrukcijas projekta 2.kārta. Tās ietvaros paredzēta Kapelas un Remtera telpu atjaunošana sākotnējā viduslaiku veidolā, Svina, Pipera un Pulksteņa (ziemeļu) torņu renovācija, kā arī jaunas galerijas izbūve Konventa pagalmā. Būvniecības iepirkuma fāzē VNĪ saņēma arhitektu un vēsturnieku ieteikumus par to, ka, nepieciešams pietiekams laiks izpētes darbu veikšanai. Respektējot speciālistu teikto, 2016. gada beigās tika pārtraukts uzsāktais Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta būvniecības iepirkums.
Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcija ierindojas starp VNĪ projektiem, kuru īstenošanu iedvesmojusi Latvijas simtgade. 2016.gadā VNĪ atjaunojis trīs Raiņa un Aspazijas muzejus, Jāņa Akuratera muzeju un nesen pabeigta arī ēkas renovācija Miera ielas 58A, Rīgā, kur uz pagaidu telpām pārcēlies Jaunais Rīgas teātris. VNĪ īsteno vēl vairākus apjomīgus nacionāla līmeņa projektus – Turaidas muzejrezervāta Klaušinieku mājas restaurāciju, Muzeju krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā 7, Rīgā, kur mājvietu radīs Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālās mākslas muzeja un Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja krājumi un tiks nodrošināti piemēroti apstākļi muzeju darbiniekiem darbam ar mākslas priekšmetu krājumu. Turpinās darbs pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveides, Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcijas Lāčplēša ielā, Rīgā, kā arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāles - Latvijas Fotogrāfijas muzeja rekonstrukcijas un citiem objektiem.
Kopumā VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 milj. eiro apmērā.
