previous image button
next image button
close fullscreen container

VNĪ: Jauns posms JRT būvniecībā – pāļu urbšana

18.10.2018
 title_alt_img

“Strauji virzāmies uz priekšu ar Jaunā Rīgas teātra būvniecību, lai JRT atgūtu ne vien agrāko spožumu, bet arī kļūtu par mūsdienīgu Eiropas līmeņa teātri, kur varēsim baudīt pasaules līmeņa mākslu. Šobrīd ir daļēji pabeigti ēkas demontāžas darbi, un tiek uzsākti vērienīgāki būvdarbi - pāļu urbšana, kas balstīs jauno teātra ēkas daļu. Rūpējoties gan par teātra gara un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, gan par arhitektes Zaigas Gailes redzējuma kvalitatīvu īstenošanu, šim projektam būvuzraudzību veicam paši, atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Šobrīd ir veikta iekšpagalma ēku daļēja demontāža, kā arī tiek veikta saudzīgā demontāža teātra ielas ēkā, kas ietver saliekamo dzelzsbetona pakāpienu, vēsturiskā parketa, skatītāju po-destūras, pagraba starpsienu, durvju, apkures sistēmas demontāžu. Pirms restaurācijas darbu uzsākšanas ir veikta objekta 3D skanēšana, sienu un griestu vēsturiskās apdares atsegšana.  Saskaņā ar plānu, tuvākie darbi būs nulles cikla izbūve, režģžoga betonēšana, kā arī turpināsies saudzīgās demontāžas darbi. 

Viens no lielākajiem izaicinājumiem – būvniekiem jāiztiek bez būvlaukuma, kāds ir lielākajā daļā tradicionālu būvobjektu. To nav iespējams izveidot, jo būvobjekts atrodas pašā pilsētas centrā un Lāčplēša ielā ir pastāvīga cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

SIA “RERE Būve” valdes priekšsēdētājs Valdis Koks skaidro: “Ņemot vērā intensīvo pilsētas centra apbūvi, kas bagāta ar vēsturiskām ēkām, izvēlēta saudzīga pāļu iestrādes tehnoloģija, kas minimizē ietekmi uz apkārt esošo grunti. Saskaņā ar projektu, kopumā tiks ieurbti 408 pāļi, kas balstīs no jauna izbūvējamo teātra ēku. Ņemot vērā to, ka daļai no pāļu jāsniedzas līdz do-lomīta pamatnei, to garums būs tuvu 24 metriem. Savukārt esošās ielas ēkas pamatus būvnie-cības gaitā paredzēts pastiprināt. Pāļu urbšanas” procesa neatņemama sastāvdaļa ir paaugsti-nāts trokšņu līmenis, putekļi, vibrācijas un īslaicīgi satiksmes ierobežojumi, tādēļ apkārtējo mā-ju iedzīvotājus lūdzam būt saprotošiem.”

Būvdarbi tiek plānoti tā, lai sagādātu pēc iespējas mazāk neērtību apkārtējo māju un pilsētas iedzīvotājiem, regulāri uzraugot tuvumā esošo ēku stāvokli. Veiktie monitoringa pasākumi palīdz projektu īstenot droši un apkārtējām ēkām iespējami saudzīgi. Rūpējoties par drošību, lūdzam ievērot visas brīdinājuma zīmes un norādes.

Topošā Jaunā Rīgas teātra projekta autori ir pilnsabiedrība “Zaigas Gailes Birojs un Partneri”. Atbilstoši iecerēm, JRT izmantoto telpu apjoms gandrīz divkāršosies – no 5146 m2 līdz 9767,1 m2, turklāt papildus plānota pagalma labiekārtošana 649,2 m2 platībā.

Savukārt kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzē-tas trīs skatītāju zāles – lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā – 175, lielajā “Black-box” zālē – 240, mazajā “Black-box” zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vie-ta arī teātra kafejnīcai un bērnu istabai. Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles – lielā mēģinājumu zāle 282 m2 platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 m2 un 126 m2 platībā.

Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu “Radošais stāvs”, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem - tas būs ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ide-ju radīšanai. Savukārt pagraba stāvā paredzēta moderna darbnīca.

Būvniecību paredzēts pabeigt 2020. gada beigās. Šis ir viens no VNĪ uzsāktās pārmaiņu pro-grammas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” projektiem, kuras viens no galvenajiem mēr-ķiem ir īstenot projektu būvniecību tā, lai ar tiem varētu lepoties arī pēc simts gadiem.

VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā “100 adreses Latvijas simtgadei’’, aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Papildu informācija medijiem:

VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, 
Korporatīvās komunikācijas daļa 
E-pasts: komunikacija@vni.lv