Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksā ir pabeigtas abas jaunās “Black box” zāles un patlaban jau ir iespējams novērtēt tehnoloģiskās iespējas, kas ļaus izpausties režisoru radošajām fantāzijām. Savukārt Lāčplēša ielas pusē ir atsegta teātra ēkas restaurētā fasāde, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“Esam apņēmības pilni darīt visu, kas no mums atkarīgs, lai JRT jau nākamā gada pirmajos mēnešos varētu atgriezties savās mājās un iepazīt jaunās iespējas, ko sniedz modernais teātra aprīkojums. Augustā notikušajā uzraudzības komitejas sēdē pilnsabiedrība “SBSC” mums apliecināja, ka uzņēmumam nav problēmu ar apgrozāmajiem līdzekļiem darbu pabeigšanai un nav būtisku risku, kas varētu kavēt projekta pabeigšanu plānotajos termiņos,” stāsta Griškevičs.
JRT būs viens no pirmajiem teātriem Latvijā, kur skatītāji varēs novērt “Black box” zāles burvību. Jau tagad, veicot pirmos tehnoloģiju izmēģinājumus, redzams, kā vienkāršais un neitrālais dizains paver iespējas bezgalīgām spēlēm ar telpu, gaismu un skaņu.
“Black box” zālēm raksturīgo “nekurienes” sajūtu JRT nodrošina neitrālas betona pelēkas sienas, melni griesti un grīdas. Savukārt abu zāļu gaismas un skaņas sistēmas, to digitālais un analogais vadības tīkls ir veidots tā, lai brīvi varētu mainīt konfigurāciju atbilstoši konkrētā uzveduma vajadzībām.
“Šī projekta realizācijai esam maksimāli izmantojuši jaunākos skatuves tehnoloģiju nozares izstrādājumus - tikai LED apgaismojuma iekārtas, jaunāko gaismu vadības sistēmu (grandMA3), digitālās audio vadības pultis, tīkla komutācijas iekārtas u.c. Un tieši jaunāko tehnoloģiju izmantošana dos teātrim iespēju abas “Black box” zāles izmantot maksimāli daudzveidīgi un radoši,” stāsta SIA “SGS Sistēmas” valdes loceklis Normunds Eilands.
Lielajā “Black box” zālē ir paredzētas 240 skatītāju vietas, bet mazajā - 100 sēdvietas. “Rīgas krēslu fabrikā” tapušie krēsli ir īpaši pielāgoti konkrētajai zālei, tāpat ir izstrādāts īpašs risinājums ugunsdrošības prasību izpildei.
Patlaban JRT ēku kompleksā ir paveikti aptuveni 84% būvdarbu, tostarp ir izbūvēti inženiersistēmu tīkli, iemontēti lifti, veiksmīgi noslēgušās dažādas tehniskās pārbaudes. Ēkās tiek veikti pēdējie iekšdarbi, kā arī notiek gatavošanās septembrī paredzētajai ugunsdrošības sistēmu pārbaudei.
JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve notiek atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un projektam. Tas ir unikāls, sarežģīts un vienlaikus arī dzīvs projekts: blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik tiek palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju izbūvi.
VNĪ un pilnsabiedrības “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) martā noslēgtā vienošanās paredz Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa nodošanu ekspluatācijā līdz 2023.gada nogalei. Ēku kompleksam pilnībā jābūt nodotai VNĪ nākamā gada janvārī, kas ļaus JRT jau nākamā gada sākumā uzsākt pārcelšanos uz Lāčplēša ielu 25.
Fotogalerija no JRT skatāma šeit.
Par Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukciju
Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas un būvniecības projekta mērķis ir izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Būvprojekta izstrāde sākta no 2018. gada, bet būvniecība - no 2020. gada. Par Jaunā Rīgas teātra būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “SBSC” par 32,4 miljoniem eiro (tai skaitā indeksācija jeb samaksa par būvdarbu sadārdzinājumu). Sadarbība ar būvnieku – pilnsabiedrību “SBSC” – notiek pēc principa „Projektē un būvē”, kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos tehniskos izaicinājumus.
Par VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 365 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1100 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 602 ha platībā, un 3536 zemes īpašumiem ar kopējo platību 903 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.
