Aizvien skaidrāk redzam, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei. Gandrīz pilnībā ir pabeigti fasāžu darbi, notiek iekšdarbi un dažādas tehniskās pārbaudes, savukārt Valsts zemes dienests ir sācis kadastrālo uzmērīšanu inventarizācijas lietai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“Kopumā darbi notiek atbilstoši tiem nosacījumiem, par kuriem VNĪ martā vienojās ar pilnsabiedrību “SBSC” (tās sastāvā ir SIA “Skonto būve” un SIA “Skonto Construction”). Atbilstoši esošajam darba grafikam plānojam, ka augustā vajadzētu būt pabeigtām abām “Black-box" zālēm. Savukārt jau salīdzinoši drīz varētu tikt noņemts būvžogs fasādes ēkai uz Lāčplēša ielas,” stāsta Griškevičs.
“Black-box” ir Latvijā līdz šim neizmantota koncepta zāles, kuru galēji vienkāršais dizains un iekārtojums neitrālos toņos ļauj brīvu vaļu režisora fantāzijai. Savukārt apmeklētājiem krāsu neesamība rada “nekurienes” sajūtu, tā radot neierastu mijiedarbību ar aktieriem. JRT pagaidām būs vienīgais teātris ar divām “Melnajām kastēm”. Tām plānotas neitrālas betona pelēkas sienas, melni griesti un grīdas.
Savukārt vēsturiskajā Lielajā zālē ir saglabāta vairāk nekā gadsimtu senās teātra ēkas elpa. Ir restaurēti vairāki interjera elementi, kas saglabājušies no XX gs. 30. gadiem – zāles centrālā lampa, kvadrātveida gaismekļi, kā arī tumši sarkanbrūnie priedes saplākšņa paneļi. Saglabātais un restaurētais priedes finiera panelējums ir ļāvis saglabāt arī Lielās zāles unikālo akustisko skanējumu. Patlaban zālē notiek podestūras montāža un drīzumā sāksies krēslu montāža.
Lielajā zālē notiekošo izrāžu tehnisko nodrošināšanu ērtāku padarīs rekonstruētie šņorbēniņi, kuriem ir piebūvēts klāt jauns apjoms trīs metru augstumā. Savukārt 2.stāva līmenī ir aizmūrētas logailas, tādējādi izrādes norisi netraucēs pa Lāčplēša ielu garāmbraucošo mašīnu trokšņi. Pārbūvētā vēsturiskās ēkas fasāde Lāčplēša ielas pusē pilnā spožumā atklāsies jau aptuveni pēc mēneša, kad tiks noņemts būvžogs.
Patlaban ir paveikti aptuveni 77% būvdarbu, jūnijā ir jānoslēdzas visu inženiersistēmu tīklu izbūvei, bet pēc tam – liftu montāžai. Paralēli būvdarbiem un iekštelpu sienu krāsošanai ēku kompleksā tiek veiktas dažādas tehniskās pārbaudes, piemēram, ir veikta pirmreizējā termogrāfiskā pārbaude, ēkas blīvējuma pārbaude, notiek izolācijas pretestības mērījumi. Savukārt septembrī paredzēti pirmie ugunsdrošības testi.
JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve ir unikāls, sarežģīts un vienlaikus arī dzīvs projekts: blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik tiek palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju izbūvi.
VNĪ un pilnsabiedrības “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) martā noslēgtā vienošanās paredz Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa nodošanu ekspluatācijā līdz 2023.gada nogalei. Ēku kompleksam pilnībā jābūt nodotai VNĪ nākamā gada janvārī, kas ļaus JRT jau nākamā gada sākumā uzsākt pārcelšanos uz Lāčplēša ielu 25.
Fotogalerija no JRT skatāma šeit.
Par Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukciju
Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas un būvniecības projekta mērķis ir izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Būvprojekta izstrāde sākta no 2018. gada, bet būvniecība - no 2020. gada. Par Jaunā Rīgas teātra būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “SBSC” par 32,4 miljoniem eiro (tai skaitā indeksācija jeb samaksa par būvdarbu sadārdzinājumu). Sadarbība ar būvnieku – pilnsabiedrību “SBSC” – notiek pēc principa „Projektē un būvē”, kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos tehniskos izaicinājumus.
Par VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 365 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1100 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 602 ha platībā, un 3536 zemes īpašumiem ar kopējo platību 903 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.
Vairāk par projektu lasi šeit