Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa pārbūve un rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei: ir atlikušas vien pēdējās pārbaudes, nodošana ekspluatācijā, paralēli tam - defektu novēršana, tad jau JRT varēs sākt domāt par pārcelšanos uz atjaunotajām telpām, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.
“JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve ir bijis viens no sarežģītākajiem projektiem, ar kuriem mums ir nācis strādāt. Patiesi priecājos, ka izdevās pārvarēt lielos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties visu būvniecības laiku. Šobrīd varam būt diezgan droši, ka JRT ēku komplekss tiks nodots ekspluatācijā vēl šogad, un jau varam sākt domāt par tālākajiem soļiem. Tostarp, teātra darbinieku tehniskajām apmācībām, pārcelšanās organizēšanu,” skaidro Gavrilova.
“JRT atgriešanās Lāčplēša ielā ir ilgi gaidīts notikums visā kultūras nozarē. Priecājos par to, ka ēkas atjaunotājiem ir izdevies saglabāt būtiskus celtnes oriģinālos elementus, cienot tās vēsturisko nozīmi. Esam optimistiski noskaņoti par to, ka JRT nākamo sezonu varēs uzsākt pienācīgi atjaunotā celtnē,” uzsver kultūras ministre Agnese Logina.
VNĪ un pilnsabiedrības “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) martā noslēgtā vienošanās paredz Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa nodošanu ekspluatācijā līdz 2023.gada nogalei. Ēku kompleksam pilnībā jābūt nodotam VNĪ nākamā gada janvārī, kas ļaus JRT jau gada pirmajos mēnešos uzsākt pārcelšanos no pagaidu telpām Tabakas fabrikā uz Lāčplēša ielu 25.
JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve notiek atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un projektam. Tas ir unikāls un vienlaikus arī dzīvs projekts: blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik tiek palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju izbūvi. Vērienīgajā pazemes stāvā izvietosies darbnīcas, savukārt vēsturisko teātra ēku papildina jauna piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un komfortablām telpām aktieriem. Ērtākam darbam abas ēkas ir savienotas ar stiklotu eju.
Teātra Lielajā zālē ir saglabāta vairāk nekā gadsimtu senās ēkas elpa, ko izceļ saglabājušies un restaurētie XX gs. 30.gadu interjera elementi – zāles centrālā lampa, kvadrātveida gaismekļi, tumši sarkanbrūni priedes saplākšņa paneļi. Vienlaikus pārbūves rezultātā skatītājiem no jebkuras vietas gan parterā, gan balkonā būs ļoti laba redzamība un dzirdamība. Tas panākts, mainot rindu stāvumu un pārbūvējot balkonu. Atbilstoši mūsdienu prasībām ir pārbūvēta skatuve, kas aprīkota ar klusu vinču sistēmu dekorāciju pārvietošanai, un rekonstruēti šņorbēniņi, kuriem piebūvēts klāt jauns apjoms trīs metru augstumā. Pēc pārbūves Lielās zāles parterā būs 322 skatītāju vietas, bet balkonā – 166 vietas.
“Black box” zālēm raksturīgo “nekurienes” sajūtu JRT nodrošina neitrālas betona pelēkas sienas, melni griesti un grīdas. Savukārt abu moderno “Black box” zāļu gaismas un skaņas sistēmas, to digitālais un analogais vadības tīkls ir veidots tā, lai brīvi varētu mainīt konfigurāciju atbilstoši konkrētā uzveduma vajadzībām. Lielajā “Black box” zālē ir 230 skatītāju vietas, bet mazajā – 100 sēdvietas. Tāpat ir padomāts par vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
JRT ēku kompleksā patlaban ir paveikti aptuveni 95% būvdarbu.
Fotogalerija no JRT skatāma ŠEIT.
Plašāka informācija par JRT atjaunošanu ŠEIT.
Par Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukciju
Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas un būvniecības projekta mērķis ir izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Būvprojekta izstrāde sākta no 2018. gada, bet būvniecība - no 2020. gada. Par Jaunā Rīgas teātra būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “SBSC” par 32,4 miljoniem eiro (tai skaitā indeksācija jeb samaksa par būvdarbu sadārdzinājumu). Sadarbība ar būvnieku – pilnsabiedrību “SBSC” – notiek pēc principa „Projektē un būvē”, kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos tehniskos izaicinājumus.
Par VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
VNĪ sekmīgi īsteno 34 valsts nozīmes projektus, no kuriem 14 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 399 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 419 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1049 ēkas 0,98 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 585 ha platībā, un 3385 zemes īpašumiem ar kopējo platību 937 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
