Lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu uzsākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.
“Esmu pārliecināts, ka lauzt līgumu bija vienīgais atbildīgais risinājums esošajā situācijā. VNĪ rīkojas atbilstoši labai uzņēmējdarbības praksei, kā atbildīgs sabiedrības un valsts interešu pārstāvis, bijām konstruktīvs sadarbības partneris un intensīvi strādājām, lai meklētu labākos iespējamos risinājumus ikvienai problēmai, ar kuru saskarāmies renovācijas darbu laikā. Taču no būvnieka puses neredzējām ieinteresētību uzlabot uzticēto darbu kvalitāti, ievērot iepriekš nolīgtos termiņus, izmaksas un drošību,” atzīst Vārna.
VNĪ būvuzraugs līguma prasību, kvalitātes vai izmantoto tehnoloģiju pārkāpumus ir fiksējis jau kopš pērnā rudens, sniedzis rakstiskus ziņojumus un nav ļāvis tiem turpināties. Būtiskākais – pēc VNĪ brīdinājumiem būvnieks piecu dienu laikā neuzsāka neatbilstību novēršanu.
“Mēs paļāvāmies, ka būvnieks ir atbildīgs sadarbības partneris un pārkāpumus novērsīs, taču tā nenotika. Sabiedrībā jau ir izskanējušas ziņas par problēmām pāļu urbšanas laikā, kuru rezultātā kaimiņos esošajās mājās parādījās plaisas un būvdarbi tika apturēti. Izpētot dokumentāciju, atklājām, ka urbšanas laikā ir pārkāpts darba uzdevums, kā arī nav veikts pienācīgs vibrācijas līmeņa monitorings. Tas nav pieļaujami,” stāsta Vārna.
Tomēr, neskatoties uz esošo situāciju, VNĪ ir apņēmības pilns pabeigt JRT ēkas rekonstrukciju tā, lai atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022.gada vasarā.
“Mūsu mērķis ir nemainīgs – Latvijas sabiedrība ir pelnījusi modernu Eiropas līmeņa teātri. Tādēļ VNĪ ar pilnu atbildību darīs visu, lai šis projekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē un paredzētajos termiņos,” uzsver VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.
VNĪ jau augustā plāno izsludināt jaunu konkursu par būvdarbu veikšanu. Svarīgākās atšķirības no iepriekšējā konkursa – tajā paredzēts iestrādāt principu “projektē un būvē” un paredzēt obligātu būvju informācijas sistēmas (BIM) lietošanu. BIM izmantošana ļaus labāk kontrolēt izmaksas, saīsināt termiņus un operatīvāk risināt problēmas būvlaukumā.
“Jāsaka, ka pilnībā izprotu un atbalstu VNĪ kā pasūtītāja pozīciju. Jau iepriekš teicu, ka šajā būvniekā neredzu degsmi uzbūvēt teātri,” uzsver būvprojekta autore, arhitekte Zaiga Gaile.
JRT rekonstrukcijas projekta autori ir pilnsabiedrība “Zaigas Gailes Birojs un Partneri”. Atbilstoši arhitektu iecerēm JRT izmantoto telpu apjomu plānots teju divkāršot - no 5146 m2 līdz 9767,1 m2. Papildus plānota pagalma labiekārtošana 649,2 m2 platībā. Savukārt kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 atšķirībā no līdzšinējām 400. Paredzētas trīs skatītāju zāles: lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā - 175, lielajā “Black-box” zālē - 240, mazajā “Black-box” zālē būs 100 sēdvietu.
Jaunajā apjomā paredzētas arī trīs mēģinājumu zāles - lielā mēģinājumu zāle 282 m2 platībā un divas mazās mēģinājumu zāles attiecīgi 163 m2 un 126 m2 platībā. Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu “Radošais stāvs”, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem, savukārt pagraba stāvā paredzēta moderna darbnīca.
Plānotais JRT rekonstrukcijas budžets ir 31 miljons eiro, no tā būvniecībai atvēlēts 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām, lai nodrošinātu to, ka ilgtermiņā visas valsts sektora iestādes varētu strādāt mūsdienīgās, labi apsaimniekotās un energoefektīvās telpās. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. m2 platībā. VNĪ šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Foto no pasākuma: ŠEIT.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv
