VNĪ: metu konkursa žūrijā Dailes teātra piegulošās teritorijas attīstībai strādās VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica un arhitekte Ineta Tumaševska
VNĪ: metu konkursa žūrijā Dailes teātra piegulošās teritorijas attīstībai strādās VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica un arhitekte Ineta Tumaševska
20.11.2018
Iecerēts, ka metu konkursu tuvākajā laikā izsludinās Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP). Vērtējumu par konkursā iesniegtajiem darbiem aptuveni sešus mēnešus pēc tā izsludināšanas varētu sniegt konkursa žūrija Kultūras ministrijas eksperta Jāņa Dripes vadībā. Skvēru pie Dailes teātra iecerēts sakārtot līdz teātra 100 gadu jubilejai – 2020. gada novembrim. Skvērs daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums – teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, savukārt atlikusī daļa Brīvības ielas pusē no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā.
“Esam gatavi atbalstīt ar darbiem Dailes teātra apkārtējās teritorijas sakārtošanu. Ceram, ka kopīgiem spēkiem sadarbībā ar Rīgas domi radīsim risinājumu un finanses Dailes teātra piegulošās teritorijas sakopšanai, pēc kuras ilgojas visa sabiedrība,” pauž VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
VNĪ jau uzsākti projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas sakārtošanai un energoefektivitātes palielināšanai, lai jau 2019. gada nogalē sāktos būvniecības darbi. Projekta ietvaros tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Tādējādi komfortablāk un patīkamāk jutīsies gan Dailes teātrī strādājošie aktieri un darbinieki, gan arī izrāžu apmeklētāji, savukārt teātris mazāk maksās par komunālajiem pakalpojumiem un ietaupītos līdzekļus varēs novirzīt citiem mērķiem. Projektam VNĪ ir piesaistījusi Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu 1,714 miljonu eiro apmērā, kas ir paredzēti tikai ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, līdz ar to vēl ir jāmeklē labākais risinājums un finanses apkārtējās teritorijas sakārtošanai.
Papildus energoefektivitātes projektam pēc VNĪ iniciatīvas bija plānots veikt arī teātra priekšlaukuma sakārtošanu, taču saskaņā ar NKMP lēmumu teātra priekšpagalmā ir jāsaglabā esošais risinājums – lielās plātnes, kuras pilnībā būtu iespējams nomainīt tikai pēc ēkas energoefektivitātes projekta pabeigšanas. Savukārt VNĪ apzinātie pagaidu risinājumi ir dārgi un mazefektīvi. Kā iepriekš skaidroja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, priekšpagalma noklāšana ar bruģi izmaksātu vairāk nekā 115 tūkstošus eiro, kas pēc diviem gadiem būtu jāmaina pret plātnēm. Tā būtu “dzīvas” naudas ierakšana zemē, tādēļ šis risinājums netiks izmantots. Nolemts Dailes teātrim piegulošās teritorijas, tostarp Rīgas domes īpašumā esošās teritorijas un zaļā skvēra, labiekārtošanu risināt kompleksi sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Kultūras ministriju.
VNĪ pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 530 darbinieku. Kopējā aktīvu vērtība 2016. gadā bija 357,81 miljons eiro, apgrozījums 2016. gadā – 49,98 miljoni eiro.
Papildus energoefektivitātes projektam pēc VNĪ iniciatīvas bija plānots veikt arī teātra priekšlaukuma sakārtošanu, taču saskaņā ar NKMP lēmumu teātra priekšpagalmā ir jāsaglabā esošais risinājums – lielās plātnes, kuras pilnībā būtu iespējams nomainīt tikai pēc ēkas energoefektivitātes projekta pabeigšanas. Savukārt VNĪ apzinātie pagaidu risinājumi ir dārgi un mazefektīvi. Kā iepriekš skaidroja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, priekšpagalma noklāšana ar bruģi izmaksātu vairāk nekā 115 tūkstošus eiro, kas pēc diviem gadiem būtu jāmaina pret plātnēm. Tā būtu “dzīvas” naudas ierakšana zemē, tādēļ šis risinājums netiks izmantots. Nolemts Dailes teātrim piegulošās teritorijas, tostarp Rīgas domes īpašumā esošās teritorijas un zaļā skvēra, labiekārtošanu risināt kompleksi sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Kultūras ministriju.
