“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kopīgi veiktajā apsekošanā iesaistītās puses guvušas pārliecību, ka Mežotnes pils komplekss pārņemts no nomnieka labā stāvoklī un vēsturiskās vērtības ir saglabātas godam. Esam rosinājuši kultūras nozari un pašvaldības kopēju darba grupu par tālākajiem īpašuma dzīvotspējas scenārijiem. Līdz lēmumam par īpašuma tālāko satura pielietojumu, VNĪ turpinās īpašumu pārvaldīt, uzturēt un sargāt,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Īpašums ir kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmīga daļa, kam līdz šim VNĪ nodrošinājusi labu pārvaldību un visu vēsturisko vērtību saglabāšanu. “Īpašuma apsekošanā klātesošie atzinusi, ka telpas nomnieks atstājis labā stāvoklī. Lai izskatītu iespēju šo īpašumu valstij saglabāt arī turpmāk, esam aicinājuši Kultūras ministriju un pašvaldību kopā meklēt risinājumu Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam. Līdz lēmumam VNĪ turpinās nodrošināt ēkas tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos un vēsturiskās ēkas saglabāšanu un apsardzi,” norāda A. Vārna.
Pirmā kopējā darba grupas sēde notiks maija sākumā. Kopējā diskusijā tiktu izskatīti vairāki attīstības scenāriji: īpašuma nodošana pašvaldībai, īpašuma saglabāšana valstij muzeja statusā, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde kopā ar Kultūras ministriju rod risinājumu par Mežotnes pils pielietojumu kultūras nozares vajadzībām vai īpašuma pārdošana likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā.
“Svarīgi saprast, ka VNĪ pārvalda ēkas, bet par to saturu un pielietojumu lemj nozares attiecīgās nozares lietotāji. Racionāli un saimnieciski pamatojami ir veikt ieguldījumus ēkās, kur ir skaidrs to pielietošanas saturs un vajadzības, tādēļ VNĪ pārvaldībā ir vairākas publiskās funkcijas nodrošināšanai domātas ēkas, kas vēl gaida risinājumu par turpmāko satura pielietojumu, no kurām redzamākie piemēri ir ēkas Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6, kas saistīts ar ēku Elizabetes ielā 2 un šobrīd rezervēts akustiskās koncertzāles attīstībai, kā arī vēsturiskais Tetera nams Brīvības ielā 61. Līdz ar Mežotnes pils jautājumu, VNĪ rosinātajā darba grupā plānots kopīgi skatīt arī šo un citu kultūrvēsturisku īpašumu efektīvu attīstības un pārvaldības modeli, lai nodrošinātu to tālāko dzīvotspēju,” norāda A. Vārna.
Ņemot vērā to, ka valsts pārvaldes funkciju veikšanai Mežotnes pils nav bijusi nepieciešama, iepriekš īpašums tika iznomāts viesmīlības nozarei, nodots ilgtermiņa nomā. Jau ziņots, ka pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu iespējamo nomas atbalstu, pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, tādēļ VNĪ bija spiests nomas līgumu šā gada aprīlī pārtraukt. Pēcpandēmijas perioda ekonomiskajā situācijā alternatīva nomnieka meklēšana nav risinājums, tādēļ sadarbībā ar nozari jāmeklē citi īpašuma attīstības scenāriji.
Tikmēr VNĪ turpinās nodrošināt ēkas tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos un vēsturiskās ēkas saglabāšanu. Tajā ietilpst teritorijas uzkopšana minimālā apmērā, tehniskā apsardze, videonovērošanas u.c. sistēmu uzstādīšana, nekustamā īpašuma nodoklis un apdrošināšana. Lai nodrošinātu ēkas saglabāšanu, papildus ziemas periodā tiks saglabāta apkure minimālā režīmā. Rēķināts, ka Mežotnes pils uzturēšana valstij radīs zaudējumus ap 70,5 tūkstoši eiro gadā.
Pils kompleksa sakārtošanai nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni 4,5 miljonu eiro apmērā, kas iekļauj pils ēkas, administratīvās ēkas un sporta zāles atjaunošanu, kā arī iekšējo inženiertīklu sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām.
Ņemot vērā, ka pils kompleksā iekļaujas 2018. gadā VNĪ atjaunotais gājēju pontonu tilts pār Lielupi, kas savieno Rundāles novadu un Bauskas novadu, kam līdz šim nomnieks nodrošināja tilta uzturēšanu, tilta ievietošanu pavasarī un izcelšanu rudenī. VNĪ izteicis Bauskas un Rundāles novada domēm priekšlikumu izvērtēt iespēju pārņemt pontonu tiltu bezatlīdzības lietošanā un apsaimniekošanā kādai no pašvaldībām. Jau publiski izskanējusi Bauskas pašvaldības gatavība tilta pārņemšanai un turpmākai uzturēšanai.
No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižu un piļu, VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.
VNĪ īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar vairāk nekā 1000 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un ap 3700 zemes īpašumu 9,5 miljonu kvadrātmetru platībā. Kapitālsabiedrība Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmusi augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
