VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi īsteno stratēģisko mērķi - veidot kompaktu publiskajam sektoram nepieciešamo nekustamo īpašumu portfeli. Salīdzinot ar iepriekšējo atskaites periodu (2020-2022), pārvaldāmais portfelis vidēji ir samazinājies par 10% gan pēc pārvaldāmo īpašumu skaita, gan būvju un zemju kopējām platībām, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Pavisam nesen nākamajam atskaites periodam ir atjaunota VNĪ nekustamā īpašuma portfeļa attīstības stratēģija 2023.-2025.gadam. Dokuments paredz tuvākajos divos gados īstenot vairākus darbības virzienus ar mērķi veidot ilgtspējīgu un optimālu nekustamā īpašuma portfeli publiskā sektora iestāžu vajadzībām.
“Mūsu vīzija ir vieda vide sabiedrībai un mūsdienīgai valsts pārvaldei, jo esam pārliecināti, ka energoefektīvas telpas un moderni iekārtoti biroji ir gan ilgtspējīgāki, gan arī finansiāli izdevīgāki uzturēšanā. Biroju jomā mūsu mērķis ir veicināt efektīvāku telpu izmantošanu, tā samazinot izmantoto platību, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu, un līdz ar to – sekmējot ietaupījumu valsts budžetā,” skaidro Vārna.
VNĪ pārvaldībā ir publiskā sektora iestāžu lietotie biroji, ar kultūras un izglītības funkciju saistīti īpašumi, kā arī specifiski, ar drošības funkciju saistīti īpašumi, tostarp robežkontroles punkti un muitas ēkas. Rūpējoties par uzticēto valstij piederošo īpašumu pārvaldību un attīstību, VNĪ ievēro atbildīgas saimniekošanas jeb ilgtspējas principus, sekmējot līdzsvarotu pieeju ekonomiskajiem, vides un sociālās atbildības aspektiem Latvijas publiskajā sektorā.
Biroju jomā uzņēmums šobrīd fokusējas uz ilgtspējīgu biroju un koplietošanas telpu projektu attīstību, tostarp tiek izstrādāta reģionālo valsts kopstrādes biroju koncepcija. Vienlaikus, gatavojot infrastruktūras attīstības scenārijus konkrētam resoram vai funkcijai, tiek izvērtētas visu valsts nekustamo īpašumu iespējas.
Arī valstij nozīmīgos attīstības projektos īpaša vērtība tiek pieviesta ilgtspējīgiem risinājumiem, kas ļauj iespējami efektīvāk izmantot pieejamos resursus un kāpināt ēku energoefektivitāti. Projektu īstenošanā aizvien plašāk tiek izmantota būvju informācijas modelēšana (BIM), kas ļauj optimizēt gan projektēšanu un būvniecību, gan arī vēlāku objektu pārvaldību.
Kaut arī VNĪ atbildībā ir tikai aptuveni 15% no visiem valstij piederošajiem īpašumiem, uzņēmums kā savu misiju redz aktīvu līdzdalību visas jomas sakārtošanā, uzsver VNĪ valdes loceklis.
Proti, optimāla nekustamā īpašuma portfeļa veidošanā svarīga nozīme ir ērti lietojamai visu valsts īpašumu uzskaitei un vienotiem pārvaldīšanas un apsaimniekošanas principiem. Lai sakārtotu un stiprinātu visu valstij tieši un pastarpināti piederošo īpašumu pārvaldību, patlaban notiek valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas izstrāde. Tāpat VNĪ šogad turpinās darbu pie VNĪIS sistēmas pilnveidošanas.
Runājot par iepriekšējos periodos paveikto, Vārna uzsver, ka ļoti veiksmīgs izrādījies VNĪ vidēja termiņa stratēģijā 2018.-2022.gadam izvirzītais risinājums pārveidot VNĪ pārvaldāmo īpašumu portfeļa struktūru un sadalīt to trijos primārajos portfeļos: pamata, aktīvu un atsavināmajā portfelī. Tādējādi precīzi tika nodalīti ilgtermiņā perspektīvie īpašumi un atsavināmie objekti.
Vislielākais – 72% no kopējās ēku un būvju platības – ir pamata portfelis. Tajā iekļauti īpašumi, kurus paredzēts saglabāt ilgtermiņā, tai skaitā kritiskās infrastruktūras objekti, valsts funkcijai un iekšējai drošībai nozīmīgi īpašumi, vērtīgi īpašumi un īpašumi, kas saglabājami publisko iestāžu nepieciešamo telpu izmantošanai.
Aktīvu portfelī iedalīti īpašumi, kas nākotnē var tikt atsavināti, vai tādi, kuri potenciāli var tikt pārvietoti uz pamata portfeli, tos attīstot un pielāgojot publisko iestāžu vajadzībām, kā arī vērtīgi vai rentabli īpašumi, kurus atsavinot vai iznomājot var gūt līdzekļus investīcijām pamata portfeļa īpašumos. Aktīvu portfelī ir iekļauti 16% ēku un būvju platību.
“Mēs redzams, ka pamata portfelī vakantā platība ir tikai 1%. Tas ir uzskatāms par ļoti labu rādītāju, savukārt aktīvu portfelī, kurā ir iekļauti arī attīstības projekti, vakanti ir 15% no iznomājamajām platībām,” skaidro VNĪ valdes loceklis.
Atsavināmajā portfelī (12% no kopējās ēku un būvju platības) ir iekļauti īpašumi, kuri publiskā sektora iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus – tie likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskās izsolēs vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem, tādējādi ļaujot tiem gūt jaunu pielietojumu. Šogad VNĪ ir izdevies veiksmīgi pārdot vairākus nekustamos īpašumus.
Par VNĪ nekustamā īpašuma portfeļa attīstības stratēģiju
VNĪ nekustamā īpašuma portfeļa attīstības stratēģija 2023.-2025.gadam ir uzņēmuma stratēģiskās plānošanas dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu portfeli dažādos griezumos, starptautiskās tendences valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā un esošās situācijas raksturojums. Stratēģija nosaka īpašumu segmentēšanas metodiku, definē pārvaldības principus, kā arī nosaka portfeļa stratēģiskos mērķus un aktivitātes, kas veicamas stratēģijas ieviešanas periodā.
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 371 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1007 ēkas 0,97 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 ha platībā, un 3404 zemes īpašumam ar kopējo platību 883 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
