VNĪ: no 1186 “graustiem” Rīgā, VNĪ pārvaldībā ir 16 šādas būves, kurām ir skaidrs attīstības plāns

No teju 1200 “Grausti.riga” vietnē iekļauto būvju Rīgā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldībā ir 16 jeb 1,3% un par katru no tām ir skaidrs to attīstības plāns – ēkas plānotas atsavināšanai vai rezervētas konkrētām vajadzībām, dažkārt nī atsavināšanai šobrīd ir juridiski šķēršļi. Vairākas no tām jau tiek atjaunotas, kā piemēram, “Saktas” ēka Brīvības bulvārī 32 un nams pie Vanšu tilta Kr. Valdemāra ielā 1a (Iekšējās drošības birojs), kam atjaunošanu pabeigsim tuvākajos mēnešos, atklāj VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Rīgas Domes īpašuma departamenta vietnē “Grausti.riga” šobrīd iekļauti 1186 vidi degradējoši īpašumi, no kuriem VNĪ pārvaldībā ir 16, 20 – citu valsts iestāžu pārziņā esoši īpašumi, 16 - Rīgas pašvaldības īpašumi, bet nospiedošais vairākums – 1131 ir privātpersonām piederoši īpašumi. Starp šīm 16 šobrīd VNĪ pārvaldībā esošajām būvēm ir 6 būves, par kurām 2. lasījumā tiek virzīts likumprojekts par Ezermalas ielā 24, 26 un 28c Rīgā nodošanu biedrības “Latvijas mazpulki” vajadzībām, 2 īpašumi tiek virzīti pārdošanai, 1 būves atsavināšanai šobrīd ir juridiski šķēršļi, jo tas saistīts ar blakus īpašumu, taču ilgtermiņā to plānots darīt, 3 ēkas jau ir atjaunotas vai drīzumā tiks atjaunotas (“Saktas” ēka Raiņa bulvārī 32, K. Valdemāra 1a, ēka Merķeļa ielā 11),  ēkā Gaujas ielā 15 nākotnē plānota Iekšlietu ministrijas iestāžu centralizācija, savukārt ģenerālprokuratūras ēkai Kalpaka bulvārī 6 atjaunošanas projekts tiks uzsākts, tiklīdz tiks pabeigts apkopot lietotāja vajadzības, precizēti nepieciešamo ieguldījumu aprēķini un finansējuma avoti.

“VNĪ ir noteikta nekustamo īpašumu portfeļa stratēģija, kur par katra īpašuma attīstību, tai skaitā vidi degradējošām būvēm ir skaidrs plāns. Svarīgi saprast, ka VNĪ pārvalda ēkas, bet par to saturu un pielietojumu lemj nozares attiecīgās nozares lietotāji, un racionāli un saimnieciski pamatojami ir veikt ieguldījumus ēkās, kur ir skaidrs to pielietošanas saturs un vajadzības. Tādēļ VNĪ pārvaldībā ir vairākas publiskās funkcijas nodrošināšanai domātas ēkas, kas savu lietotāju vēl gaida, no kurām redzamākie piemēri ir ēkas Pils laukumā 2 un Kronvalda bulvārī 6, kas saistīts ar ēku Elizabetes ielā 2 un šobrīd rezervēts akustiskās koncertzāles attīstībai,” norāda A. Vārna.

Diemžēl nav pieejamas vienotas statistikas par kopējo degradēto būvju skaitu Latvijā, tāpat arī interpretācija par to, kas tiek saukta par vidi degradējošu būvi un kurā kategorijā – A, B vai C (ar nelielām degradācijas pazīmēm) tā iederas, Rīgā un reģionos ļoti atšķiras. Katra pilsēta var izdot savus noteikumus, lai motivētu ēku īpašniekus “degradēto būvju” sakārtošanai. Rīgā par degradētām būvēm uzskata un nosaka paaugstināto NĪN ēkām, kurām vietām ir fasādes vizuāls defekts, bet citādi ēka ir atrodas labā tehniskā stāvokli, bet citviet Latvijā šī pati ēka iespējams tiktu uzskatīta par sakoptu.

VNĪ mērķtiecīgi strādā pie uzņēmumam nodoto īpašumu sakārtošanas. Kopš 2018. gada sākuma, kad uzņēmuma pārvaldībā bija vairāk nekā 200 graustu, VNĪ pārņēmis vēl ap 100 degradētu īpašumu, vairumā gadījumu tie ir bijušie īpašumi reģionos – mācību iestādes, kas savu darbību pārtraukušas, kā arī likvidētu uzņēmumu īpašumi.

Trīs gadu laikā VNĪ samazinājis savā pārvaldībā esošo degradēto būvju skaitu par 225 objektiem – 181 nī atsavināti,  28 būves nojauktas, tādējādi radot iespēju to jaunai attīstībai, 15 ēkas atjaunotas. Uz šo brīdi VNĪ pārvaldībā ir 91 degradētas būves Latvijā, no tām – 16 – Rīgā. Zināmākās no pēdējā laikā VNĪ atjaunotajām ēkām ir Latvijas Vēstures un kuģniecības muzejs, Farmācijas muzejs, iemīļotā izstāžu zāle “Arsenāls”, kā arī administratīvās ēkas - Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55 un Tiesībsarga birojs, Baznīcas ielā 25, Rīgā.

VNĪ pamatfunkcija ir valstij nepieciešamo nekustamo īpašumu saglabāšana un to vērtības vairošana, tādēļ īpašumi bez konceptuāliem vai konkrētiem attīstības plāniem ilgtermiņā netiek turēti, jo to uzturēšana ilgtermiņā ir dārga, piemēram, Tetera nama, kas ilgstoši nerod pielietojumu valsts vajadzībām, uzturēšana ik gadu izmaksā valstij 90 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar VNĪ stratēģiju uzņēmums sadarbojoties ar resoriem un to padotības iestādēm lemj par īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Ja īpašums tiek atzīts par piemērotu valsts pārvaldei, izvērtējot visus riskus un ieguvumus, tas tiek pielāgots konkrētas iestādes vajadzībām, ja netiek atzīts par nepieciešamu, tas tiek virzīts atsavināšanai Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā - publiskās izsoles ceļā, iegūtos līdzekļus novirzot valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā vai nododot to citiem valdītājiem (piemēram, pašvaldībām), dodot iespēju to jaunai attīstībai. Ja ēkas tiek atjaunotas un īpašnieks ir atbildīgs, nav būtiski vai tā ir privātpersona, valsts vai pašvaldība. 

Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Šobrīd uzņēmums īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar vairāk nekā 1000 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un ap 3700 zemes īpašumu 9,5 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

PIELIKUMS