Uz jauno prokuratūras namu pārcelšanos uzsāk Latvijas Republikas Prokuratūras struktūrvienības, kas līdz šim atradušās 5 dažādās vietās Rīgā. "Ir patiess prieks, ka mūsu darbiniekiem ir radīta moderna darba vieta un vide, ēkai saglabājot vēsturisko vērtību. Šajā ēkā mēs izvietosim aptuveni 230 darbiniekus, kas neapšaubāmi atvieglos savstarpējo ikdienas darbu un kas nav mazsvarīgi, tad ietaupīs valsts budžeta līdzekļus. Nav noslēpums, ka sakārtotā un mūsdienām piemērotā darba vidē arī darba kvalitāte un rezultāti ir daudz labāki. Tāpēc novēlu visiem veiksmi un izaugsmi nākotnē," norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Vēsturiskā policijas ēka tika atjaunota pēc arhitekta Alda Poļa vadībā izstrādātā būvprojekta, saglabājot katra ēkas korpusa vēsturisko pēctecību un ēkas autentisko veidolu , t.sk. neorenesanses stila, jūgendstila un nacionālā romantisma stila apdares elementus iekšējā interjerā. Projekta ietvaros veikta ēkas pilnīga pārbūve un pielāgošana Latvijas Republikas Prokuratūras iestāžu vajadzībām. Pārbūves laikā kopējā ēkas platība palielināta no 7 205.5 m2 līdz 7495.2 m2, izveidojot mūsdienīgas darba, pārrunu un atpūtas telpas prokuratūras vajadzībām. Ēkas trešajā stāvā, tam pievienojot bēniņu apjomu, izbūvēta jauna konferenču zāle ar 200 sēdvietām.
“Ir svarīgi, ka prokuratūras vajadzībām pielāgotā ēka ļaus efektivizēt ne tikai prokuratūras darba pārvaldības procesu, centralizēti apvienojot darbiniekus no dažādām Rīgas vietām. Pateicoties kvalitatīviem energoefektivitātes risinājumiem un pielietotajām jaunajām tehnoloģijām, šāds risinājums ilgtermiņā ļaus ietaupīt arī nama apsaimniekošanai paredzētos līdzekļus,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Rekonstrukcijas gaitā ēkai veikta pamatu pastiprināšana, pārsegumu pārbūve un pastiprināšana, jumta pārbūve, fasādes atjaunošana, telpu plānojuma maiņa, iekšējo un ārējo inženiertīklu izbūve, liftu izbūve, ēkas vadības un automatizācijas sistēmas izbūve, vēsturiskā interjera elementu restaurācija, teritorijas labiekārtošana, energoefektivitātes paaugstināšana. Ieviesto energoefektivtiātes risinājumu rezultātā siltumenerģijas patēriņš ēkas apkurei samazinās aptuveni uz pusi – no 140.76 kWh/m2 gadā uz 74.22 kWh/m2. Šis ir pirmais VNĪ īstenotais BIM pilotprojekts, kurā gūta pārliecība par BIM tehnoloģiju izmantošanas priekšrocībām–paaugstināta būvprojekta kvalitāte, BIM sistēmā savlaicīgi identificējot vairāk nekā 200 problēmvietas, ietaupītas ap 3500 cilvēku darba stundu, kas ļāva īstenot būvdarbus bez pārtraukumiem un būvdarbu gaitā laikus novērst nepilnības, kas valstij izmaksātu ap 150 000 eiro.
Projektu īstenojis būvuzņēmējs SIA “Abora”, projektētājs pilnsabiedrība “RE ARTA”. Būvuzraudzību veikusi VNĪ iekšējā būvuzraugu komanda. Projekta kopējais budžets – 11,6 miljoni eiro. Projekts līdzfinansēts no ERAF līdzekļiem energoefektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros.
Pēc pilsētas arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga projekta 1891. gadā celtā neorenesanses ēka Aspazijas bulvārī 7 ir kultūrvēsturiska vērtība gan arhitekta rokraksta, gan tās sabiedriskās nozīmes dēļ. Nams padomju okupācijas gados tika nodots milicijai – policijas vajadzībām tas tika lietots nemainīgi – no paša izbūves brīža līdz pat 2008. gadam. Nams ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” daļa.
Kopumā VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Šogad pabeigta nama Aspazijas bulvārī 7 pielāgošana prokuratūras vajadzībām, energoefektivitātes projekti Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī, kā arī fasāžu atjaunošanas darbi, logu atjaunošana un ieejas portāla restaurācija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Palasta ielā 2, Rīgā. Lielākie VNĪ būvniecības stadijā esošie attīstības projekti šobrīd ir Latvijas Okupācijas muzeja un jaunās piebūves „Nākotnes nams” būvniecība, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana Lāčplēša ielā 25, Rīgā, fasādes atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana Dailes teātra ēkai Brīvības ielā 75, Rīgā, kā arī infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”.
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
