VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šī gada 15. aprīlī noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par finansējuma piešķiršanu Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) struktūrvienības Latvijas Valsts arhīva (LVA) ēku atjaunošanas projektiem ar mērķi uzlabot energoefektivitāti un samazināt vides ietekmi, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Saskaņā ar 2020. gada nogalē valdībā apstiprināto arhīvu infrastruktūras attīstības koncepciju paredzēts veikt arhīva ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus LVA ēkās Slokas ielā 16, un Bezdelīgu ielā 1a, Rīgā.
“LNA ir nenovērtējams Latvijas nacionālā mantojuma sargātājs, kas glabā un rūpējas par dokumentāro vēsturi no 1220. gada līdz šodienai. Tas ir būtisks elements valsts identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanā. Mūsu mērķis nav tikai ēku modernizācija; tas ir solis pretim ilgtspējīgai arhīva attīstībai. Ar ieguldījumiem energoefektivitātes uzlabošanā, mēs ne tikai samazināsim enerģijas patēriņu, bet arī radīsim labvēlīgākus apstākļus arhīva darbiniekiem un apmeklētājiem,” norāda J. Gavrilova.
Projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā" kopējās izmaksas aplēšamas 11 miljonu eiro apmērā, savukārt projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Slokas ielā 16, Rīgā" kopējās izmaksas noteiktas 12,5 miljonu eiro apmērā. Kopējās arhīva ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektu izmaksas plānotas 23,5 miljonu eiro apmērā. Projekts tiks finansēts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" ietvaros, konkrēti - investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās" plāna budžeta un daļēji no valsts budžeta .
Ēkā Slokas ielā 16 nepieciešams veikt koka ārdurvju nomaiņu, bēniņu durvju nomaiņu, koka logu nomaiņu, ēkas bēniņu ārsienu siltināšanu un bēniņu siltināšanu, jumta nomaiņu. Savukārt Bezdelīgu ielā 1a nepieciešams veikt koka ārdurvju nomaiņu, stikla bloku logu maiņu, bēniņu siltināšanu, pagraba pārseguma siltināšanu, pārkares siltināšanu, jumta siltināšanu, ēkas ārsienu siltināšanu un cokola siltināšanu, apkures un ventilācijas sistēmas pārbūvi (t,sk. gaisa kondicionēšanu).
“Mēs ceram, ka šajos projektos iecerētā energoefektivitātes uzlabošana nodrošinās atbilstošāku un stabilāku klimatu nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanai,” atzīmēja Māra Sprūdža, LNA direktore.
Veicot šīs aktivitātes, Latvijas Nacionālajā arhīvā tiks nodrošināti komfortablāki uzturēšanās apstākļi gan ēkas lietotājiem, gan viesiem, kā arī tiks uzlabots ēkas vizuālais veidols. Turklāt tiks samazināts primārās enerģijas patēriņš par 30 % Slokas ielā un par 45 % Bezdelīgu ielā 1a.
Sloka ielā 16 esošo ēku projektējis arhitekts V.R. Reslers un tā celta 1908. gadā kā pilsētas lombards. Ēkai piebūvēti paplašinājumi gan 1914. gadā, uzceļot nelielu spārnu gar Bezdelīgu ielu, gan 1937. gadā, kad to pārbūvēja arhitekts I. Blankenburgs.
Par LNA
LNA ir pārresoru institūcija, kas veic svarīgu lomu institūciju dokumentu pārvaldības un arhīvu veidošanas uzraudzībā, kā arī privātpersonu dokumentu ar arhīvisko vērtību uzkrāšanā, izvērtēšanā, saglabāšanā, pieejamībā un izmantošanā, nodrošinot Latvijas valsts atmiņas veidošanu. Saskaņā ar Arhīvu likumu dažādām institūcijām, privātpersonām ar noteiktām valsts varas pilnvarām, kapitālsabiedrībām, biedrībām, nodibinājumiem un juridiskajām personām likvidācijas gadījumā ir pienākums LNA nodot dokumentus ar arhīvisko vērtību un to uzziņu sistēmu. Turklāt LNA aktīvi pieņem glabāšanā dokumentus ar arhīvisko vērtību no dažādām privātpersonām, ieskaitot nozīmīgus Latvijas politiskos, sabiedriskos, zinātnes, kultūras un mākslas darbiniekus, kā arī latviešu trimdas organizācijas, kinostudijas, ierakstu studijas u.c.
LNA glabāšanā pašlaik tiek uzraudzīti vairāk nekā 22 miljoni garumvienību (GV) jeb dokumenti, kas veido 173 plauktu kilometru garumu. Vidējais dokumentu apjoma pieauguma temps ir 170 tūkstoši GV jeb 0,1 plauktu kilometri gadā.
Prognozējot turpmāko attīstību, līdz 2030. gadam LNA plānots palielināt uzglabāto dokumentu apjomu par papildu 2 miljoniem GV jeb 1,2 plauktu kilometriem.
Par VNĪ
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 419 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1049 ēkas 0,98 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 585 ha platībā, un 3 385 zemes īpašumam ar kopējo platību 937 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
