Piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” īstenošana notiek 3 posmos saskaņā ar SIA “Taktila” izstrādāto māksliniecisko koncepciju un būvprojektu. Pirmo un otro posmu īsteno būvuzņēmējs SIA “Skonto būve”, šo posmu ietvaros tiek izbūvēta pazemes daļa un piemiņas memoriāls. Savukārt 3.etapu – pieminekļa māksliniecisko apdari un audiovizuālo tehnoloģiju izbūvi realizē paši projekta autori SIA "Taktila".
“Piemiņas memoriāls tiek veidots kā emocionāli iesaistoša vieta, radot cilvēkiem spēcīgu un dziļu līdzpārdzīvojumu. Sajūtu veidotas atmiņas cilvēku uztverē atstāj noturīgus nospiedumus. Tādēļ šī būs ne tikai vieta, lai atcerētos un pieminētu mūsu tautas skumjākos brīžus, šī būs vieta, kurā ar iekļaujošas skaņtelpas radīšanu tiks rosināta Padomju okupācijas upuru piemiņa,” atklāj SIA “Taktila” vadītāja Dagnija Balode.
Vērienīgais vides objekts 10 metru augstumā un 18 metru platumā piekļausies Okupācijas muzejam laukumā uz Daugavas pusi un būs kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju. Memoriāla izveide notiek vairākos posmos kopā ar Strēlnieku laukuma labiekārtojumu – šobrīd sagatavoti memoriāla pamati un tiek izgatavota memoriāla mākslinieciskā daļa. Par objekta māksliniecisko pabeigtību un atbilstību iecerei gādās mākslinieciskās idejas autori, kuru metu 2007. gadā par labāko atzina starptautiska žūrija.
“Ir pienācis mūsu ilgi gaidītais brīdis, kad ieraudzīsim šī nozīmīgā memoriāla aprises. Ar memoriāla izveidi valsts būs atdevusi savu parādu represiju upuriem un viņu ģimenēm, nodrošinot pienācīgu vietu un veidolu viņu piemiņas saglabāšanai,” norāda Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis.
Noslēgumam tuvojas arī Latvijas Okupācijas muzeja ēkas pārbūve. Tuvākajā laikā tiks veikta ēkas fasādes apšūšana ar granīta plāksnēm, kas pasūtītas no Somijas, no jauna projektētajā ēkas daļā jeb “Nākotnes namā”, to papildinot ar stiklotu fasāžu sistēmu Grēcinieku ielas pusē. Turpinās arī inženierkomunikāciju izbūve, ekspozīciju zālē pabeigta sienu apšūšana, turpinās telpu iekšējās apdares, kā arī durvju un logu montāžas darbi. Nelielu ietekmi uz darbu izpildi radījis materiālu piegādes kavējums fasādes stikla konstrukcijām un muzeja piebūves “Nākotnes nama” granīta apdarei. Tāpat ņemtas vērā arī ēkas lietotāja - Latvijas okupācijas muzeja papildu prasības saistībā ar ekspozīcijas izmaiņām un telpu funkciju pārplānošanu ēkas 1. stāvā, kas radās darbu gaitā.
“Līdz šim situācija valstī COVID pandēmijas kontekstā radījusi tikai nebūtiskas izmaiņas projekta īstenošanā un kopumā būvniecības darbi norit bez pārtraukumiem. Ja situācija valstī nemainīsies, tempu nemazināsim un esam apņēmības pilni projektu sekmīgi nodot sabiedrībai 2021. gada pavasarī. Kompleksa izveide un vēsturiskās ēkas pārbūve no būvniecības viedokļa ir tehnoloģiski un arhitektoniski sarežģīts projekts, tāpēc projektā būvuzraudzību ikdienā veicam arī iekšēji,” norāda Griškevičs.
Saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm muzeja komplekss veido stāstu no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei – esošajai ēkai tiek saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, jaunā piebūve tiek veidota gaiša, simbolizējot tagadni, bet piebūve Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni.
Kompleksa atjaunošanas darbu noslēguma posmā tiks pabeigts Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas labiekārtojums, lietus ūdens novadīšanas un kanalizācijas sistēmas atjaunošana un būvdarbi laukuma atjaunošanai, ko VNĪ īsteno sadarbībā ar teritorijas īpašnieku – Rīgas domi. Latviešu strēlnieku laukuma sakārtošanai finansējumu 869 673 eiro apmērā piesaistījusi Kultūras ministrija no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).
Latvijas Okupācijas muzeja likums nosaka Okupācijas muzeja un komunistiskā okupācijas režīma upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidošanu, veidojot arhitektonisku vienotu kompleksu Latviešu strēlnieku laukumā Rīgā, kurš vēstīs par Latvijas tautas represijām padomju okupācijas periodā. Kopumā Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvei un padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidei Kultūras ministrija piesaistījusi valsts budžeta finansējumu – 8,9 miljonus eiro. Būvdarbus veic SIA “Skonto būve”. Lai stiprinātu projektu uzraudzību, pasūtītāja pārliecību par būvdarbu izpildes gaitu un dokumentācijas kvalitāti VNĪ kopš 2018. gada vidus lielākajiem nacionālas nozīmes objektiem, tai skaitā Okupācijas muzeja kompleksam, būvuzraudzību veic paši.
Kopumā VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Šogad jau sekmīgi pabeigta nama Aspazijas bulvārī 7 pielāgošana 10 prokuratūras iestāžu vajadzībām, energoefektivitātes projekti Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī, kā arī fasāžu atjaunošanas darbi, logu atjaunošana un ieejas portāla restaurācija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Palasta ielā 2, Rīgā. Lielākie VNĪ būvniecības stadijā esošie attīstības projekti šobrīd ir Latvijas Okupācijas muzeja, jaunās piebūves „Nākotnes nams” un piemiņas memoriāla būvniecība, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana Lāčplēša ielā 25, Rīgā, fasādes atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana Dailes teātra ēkai Brīvības ielā 75, Rīgā, kā arī infrastruktūras modernizācija robežšķērsošanas vietās “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”.
VNĪ pērn Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
