Ēka Elizabetes ielā 2 kopā ar ēku Kronvalda bulvārī 6 var kļūt par pirmo valsts biroju, centralizējot publiskā sektora iestādes no desmit adresēm uz divām. Par šo nozīmīgās modernisma ēkas nākotnes attīstības ieceri tika diskutēts publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums”, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
2023. gada 6. oktobrī notikušajā publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums” tika diskutēts ne tikai par tiešās valsts pārvaldes iestāžu biroju telpu optimizācijas iespējām Rīgā, bet arī biroju centralizāciju kopumā, strādāšanas paradumu un darba vides maiņu, kā arī nepieciešamo pārmaiņu vadību saistībā ar topošo konceptuālo ziņojumu par publiskā sektora telpu optimizācijas iespējām. Šobrīd izstrādāti vairāki potenciālie scenāriji, kas līdz oktobra beigām tiks nodoti Finanšu ministrijai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par turpmāko virzību valsts biroja veidošanā.
Viens no tiem paredz ēkās Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6 veidot aktivitātēs balstītus birojus un nodrošināt darba stacijas 920 darbiniekiem. Šādi trīs ministrijas, kuru kopējais darbinieku skaits ir vairāk kā 1500 cilvēki, pārceltos no desmit adresēm uz divām, pielāgojot un samazinot izmantoto telpu platību. Ilgtermiņā tas ļautu ietaupīt ievērojamus finanšu resursus, kurus varēs novirzīt valdībai prioritāru pasākumu veikšanai.
“Viens no mūsu mērķiem ir attīstīt viedu darba vidi un efektīvu valsts biroju tīklu. Tā atbalstīsim ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, veicināsim Eiropas Zaļo kursu, samazināsim valsts pārvaldes ēku radīto ietekmi uz vidi, tostarp oglekļa emisijas. Atsaucoties uz konferencē pārrunāto, iesaistītās puses un VNĪ ir vienisprātis, ka pirmā valsts biroja ēka varētu būt Elizabetes ielā 2. Atbildīgajām iestādēm nepieciešams pieņemt lēmumu par valsts biroja veidošanu un VNĪ turpinās mērķtiecīgi strādāt, lai šo vīziju īstenotu,” komentē R.Griškevičs.
“Kā starptautiskā pieredze un dati liecina, darba vides pārmaiņas ir vajadzīgas un tās notiek visur. “Telpu pielāgošana viedas darba vides konceptam ir kļuvusi par skaidru un neapšaubāmu vajadzību, ņemot vērā pandēmijas ieviestās izmaiņas strādāšanas paradumos gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Valstī pārmaiņas notiek ievērojami lēnāk, atsaucoties uz veikto pētījumu, 86% publiskā sektora darbinieku izmanto strādā hibrīda darba modelī, tajā pašā laikā, 76 % publiskā sektora darbinieku norāda, ka birojos strādā kabinetos, ap 70% ir savs piesaistītais darba galds. Mēs novērojam pamatīgu plaisu gan darbinieku vajadzību atbalstīšanā, gan platību izmantošanas efektivitātē. Būtiski ir pieminēt arī kvalitātes aspektus, darba videi ir jānodrošina darbiniekiem apstākļi, kuros var justies labi, veselīgi un strādāt produktīvi – tātad gaisa kvalitātes, telpu klimata, dienas gaismas daudzuma, apgaismojuma kvalitātes un ergonomikas parametriem ir liela nozīme, un kā rāda pētījuma dati tieši gaisa kvalitāte, klimats un ergonomika ir starp nozīmīgākiem vēlamajiem uzlabojumiem publiskā sektora darbiniekiem,” komentē Colliers darba vides eksperte Olga Mihailova.
“Veidojot mūsdienīgu, viedu, aktivitātēs balstītu, sadarbībā fokusētu darba vidi, mēs redzam, ka ir iespējams mazināt administratīvo sadrumstalotību, sniegt efektīvākus un kvalitatīvākus pakalpojumus sabiedrībai. Darba vides pārmaiņas palīdzētu nodrošināt atvērtu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi, tā veicinot uzticību un apmierinātību ar publiskajiem pakalpojumiem. Tādēļ Valsts kanceleja atbalsta biroju centralizāciju konceptu,” komentē Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums” diskutēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas, organizāciju sadarbības ieviešanas eksperts Jānis Nīgals, Lietus Darba vides stratēģis Oļegs Ņikitins, Colliers konsultāciju direktore Agija Vērdiņa. Par ārvalstu labo praksi, valsts biroja veidošanu un kopstrādes tīklu ieviešanu stāstīja Igaunijas (Riigi Kinnisvara) un Somijas (Senaatti-kiinteistöt) valsts nekustamo īpašumu uzņēmumu pārstāvji. Prezentācijas un diskusijas iespējams noklausīties VNĪ YouTube kanālā.
Kamēr tiek strādāts pie viedas darba vides koncepta ieviešanas Elizabetes ielā 2, VNĪ ēku līdz 15. novembrim nodevusi īstermiņa lietošanā žurnāla “Rīgas laiks” atbalsta biedrībai un sabiedriskā labuma organizācijai “Artsound”. Telpās sadarbojoties radošo profesiju pārstāvjiem - māksliniekiem, arhitektiem, mūziķiem kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēkiem, pētniekiem un studentiem, tiek īstenoti starpdisciplināri pasākumi sasaistē ar ēkas kultūrvēsturisko mantojumu.
2020. gadā SIA “Firma L4” ēkai veica tehnisko apsekošanu, konstatējot virkni ar neatbilstībām ēkas nolietojuma dēļ. Īpašuma ekspluatācija kopumā nav apdraudēta, tomēr nepieciešama ugunsdrošības sistēmas izbūve. 2020. gadā vairāk kā puse ēkas platību netika izmantotas, tādēļ pēc izvērtējuma secināts, ka valstij izdevīgāk ir ēku atbrīvot, kamēr tiek izskatītas īpašuma nākotnes izmantošanas iespējas. Ēkas īstermiņa lietotāji ir iepazinušies ar ēkas tehnisko stāvokli un projekta īstenošanas laikā apņemas veikt obligātos drošības pasākumus.
VNĪ sekmīgi īsteno 35 valsts nozīmes projektus, no kuriem 14 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 371 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1007 ēkas 0,97 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 ha platībā, un 3404 zemes īpašumam ar kopējo platību 883 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
