VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsludina atklātu cenu aptauja, lai izvērtētu un izvēlētos potenciālos uzņēmumus, kas veiks pirmā prioritārā posma žoga izbūvi 57 km garumā Latvijas – Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā.
“Cenu aptauja ir solis pretim projekta īstenošanai, kas stiprinās Latvijas austrumu robežas efektīvu robežapsardzību, veicinot valsts teritoriālo integritāti un iedzīvotāju drošību. Latvijas drošībai un teritoriālajai integritātei nešaubīgi jābūt mūsu galvenajām prioritātēm. Mūsu iepriekšējā pieredze darbā uz Latvijas – Baltkrievijas robežas dod mums izpratni par nepieciešamajiem soļiem. Tādēļ varam efektīvi plānot un kopā ar kompetentiem sadarbības partneriem īstenot robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Krievijas robežas, nodrošinot valsts drošību operatīvi un efektīvi,” informē Renārs Griškevičs.
Cenu aptauja ir iecerēta, lai veiktu pirmā prioritārā posma žoga izbūvi Krivandas robežapsardzības nodaļas (RSN) un Aizgāršas robežapsardzības nodaļas (RSN) posmos 57 km garumā. Aptauja notiks Mercell sistēmā un tā būs pieejama visiem potenciālajiem piedāvātājiem, kuriem ir interese piedalīties šajā projektā un kuri atbilst nolikumā norādītajiem kritērijiem.
Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.
Tehniskā specifikācija tiks izsniegta potenciālajiem pretendentiem, kuri atbildīs reputācijas kritērijiem un cenu aptaujas nolikumam. VNĪ ir ieinteresēta nodrošināt projektam augstākās kvalitātes izpildi un cer uz produktīvu sadarbību ar kompetentiem uzņēmumiem. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no Līguma noslēgšanas.
Plašāku informāciju par cenu aptauju VNĪ/2023/CA-290 “Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas robežas žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrāde un izbūve Krivandas RSN un Aizgāršas RSN posmos” iespējams uzzināt www.mercell.com. Pieteikšanās termiņš līdz 2023. gada 12. septembrim.
Latvijas – Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Pašlaik prioritāte ir izbūvēt jau esošo infrastruktūru un pabeigt robežžoga izbūvi. Būvdarbi notiks vairākos posmos. Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024. gada beigām, savukārt pārējās infrastruktūras izbūve ir plānota līdz 2025. gadam. Šobrīd uz Latvijas – Krievijas robežas joprojām jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un ap 53 kilometriem robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
Ievērojot iepriekšējās pieredzes Latvijas – Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, līdz septembra beigām plānots izpētīt dzīvnieku pārvietošanās takas robežjoslas tuvumā. Tas ļaus projektēt dzīvniekiem draudzīgus risinājumus, ja tie būs nepieciešami.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 371 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1007 ēkas 0,97 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 ha platībā, un 3404 zemes īpašumam ar kopējo platību 883 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
