Restaurācijas darbi tika uzsākti 2020. gada jūnijā un pabeigti pusgada laikā. Būvdarbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, būvuzraudzību SIA “Būvēlogs Projekti”, projekta risinājumus izstrādāja SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” speciālisti. Kopējais projekta budžets – 295,2 tūkstoši euro, līdzekļi piesaistīti no valsts dotācijas programmas - UNESCO Pasaules kultūras mantojuma “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo valsts ēku sakārtošanai.
“Esmu patiesi gandarīta par rūpīgi paveikto darbu, kvalitatīvo rezultātu un visu pušu veiksmīgo sadarbošanos būvdarbu gaitā. Paldies VNĪ un būvniekiem par patiesu ieinteresētību un rūpēm, ar kādām tika paveikts restaurācijas projekts un pretimnākšanu muzeja vajadzībām. Tagad atjaunotā ēkas seja varēs priecēt ne tikai muzeja darbiniekus un citus ēkas šis iemītniekus, bet arī ikvienu viesi un garāmgājēju”, norāda Farmācijas muzeja vadītāja Inta Vegnere.
Farmācijas muzeja ēka atrodas Vecrīgā, paralēli Vaļņu ielai, kuras vienā galā atrodas Galerija ”Centrs” un otrā – Līvu laukums, dzīvojamajā namā, kas ir 18.gs. arhitektūras piemineklis. 18. gadsimta vidū nams piederēja H. Bolam – šajā laikā ēka arī ieguvusi pašreizējo apjomu. Tās pirmais stāvs izmantots amata meistara darbnīcas vajadzībām, otrais stāvs ticis apdzīvots. 1766. gadā īpašuma vērtība bijusi 4485 Alberta Valsts dālderi.
Ēkas arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē, ko VNĪ uzdevumā veica restaurācijas speciālisti un pētnieki SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" secināts, ka ēka būvēta vietā, kur kādreiz bijis Rīdzenes upes krasts, ar ko daļēji izskaidrojama ēkas nevienmērīgā sēšanās gruntsapstākļu dēļ. Gruntsgabals atrodas pilsētas t.s. iekšvaļņu teritorijā, kurā kopš 16. gadsimta tika celtas koka ēkas, bet pēc 1689. gada ugunsgrēka – mūra nami. 17. gadsimta beigās, kad pār Rīdzenes upi tika ierīkoti 6 tilti, apbūvē šajā rajonā kļuva intensīvāka. Jau šajā laikā gruntsgabalā atrodas mūra ēka ar trijām logu asīm.
Ēka ir ievērojama ar „Kariešu meistara nama” rokoko portālu un grezno durvju komplektu, kas kā spēcīgs dekoratīvs akcents centrēts ēkas simetrijas asī. Ap 1770. gadu greznā rokoko stila portāla ārdurvis veidojis kokgriezējs J. Meijers, kurš Rīgā ieradies 1761. gadā no Dancigas. Ēku noslēdz augsts, ar holandiešu tipa kārniņiem segts jumts. 19.gs. tajā mitinājies kariešu meistars Goblens. Padomju laikā ēkā bijuši komunālie dzīvokļi.
Šobrīd VNĪ veic fasāžu atjaunošanu virknei valstiski nozīmīgām ēkām Rīgā – apmeklētāju iecienītajai izstāžu zālei “Arsenāls”, Ekonomikas ministrijas ēkai Brīvības iela 55, Veselības ministrijas ēkai Brīvības ielā 72, Tiesībsarga biroja ēkai Baznīcas ielā 25, KNAB ēkas fasādei Citadeles ielā 1, Muitas nama jeb Iekšējā drošības biroja ēkas fasādei Kr. Valdemāra ielā 1A un citām.
Kopumā VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
