VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) organizētajā izsolē par 1 205 000 eiro nosolīta bijusī Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuve Tērbatas ielā 75, Rīgā. Īpašums šogad atbrīvots pēc muzeja administrācijas un krājumu pārcelšanas uz efektīvām, mūsdienīgām un krājumu glabāšanai piemērotām telpām – VNĪ vadībā tapušo muzeju krātuvi Pulka ielā 8, Pārdaugavā, kura tika nodota ekspluatācijā 2019. gada nogalē, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Nekustamais īpašums atrodas Rīgas pilsētas centra rajonā, Tērbatas ielas malā, kvartāla daļā starp Tērbatas, Matīsa, Brīvības un Artilērijas ielām. Tas sastāv no zemes 2495 m2 platībā un 8 būvēm ar kopējo būvju/telpu platību 5020.4 m2, tsk. administratīvās ēkas un bibliotēkas ēkas. Objektu nosolīja juridiskā persona. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā. “Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi nav mazinājusies. Redzams, ka pircēji esošajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Šobrīd VNĪ pārdošanas procesā atrodas virkne objektu ar atšķirīgu tehnisko stāvokli Rīgā un reģionos, nozīmīgākais no tiem ir bijusī Rakstnieku poliklīnikas ēka Raiņa bulvārī 27, centra rajonā, kurai izsoles tiks turpinātas pēc Jaunā gada. Ņemot vērā ēkā nepieciešamos ieguldījumus, tiks lemts par izsoles sākuma cenas samazināšanu likumā noteiktajā ietvarā.
“Saskaņā ar VNĪ stratēģiju valstij nepieciešamie īpašumi tiek nodalīti no tiem, kas valstij ilgtermiņā rada zaudējumus. Zaudējumus nesošie tiek pārdoti, taču tas nenotiek ātri – vērtīgāko īpašumu aktīvais pārdošanas process var ilgt pat gadu vai ilgāk, jo interesentiem ir nepieciešams laiks piedāvājumu izvērtēšanai un finansējuma piesaistei ar iespējamiem investoriem. Savukārt degradēto īpašumu pārdošana norit ātrāk un tos var iegādāties par ekonomiski pamatojama cenu, ” norāda A. Vārna.
VNĪ mērķtiecīgi strādā pie nodoto degradēto valsts īpašumu sakārtošanas, pārdošanas vai nodošanas citām iestādēm, radot iespēju to jaunai attīstībai. Lielākā daļa īpašumu tiek virzīti pārdošanai, daļa nodošanai citiem valdītājiem, daļa tiek atjaunoti, lielākoties tie ir kultūrvēsturiskie objekti. Gūtie ieņēmumi tiek izmantoti valsts vajadzībām nepieciešamo īpašumu sakārtošanai un modernu biroju izveidei valsts iestādēm, kas rada publisko izmaksu ietaupījumu ilgtermiņā un sekmē valsts pārvaldes efektivitāti. Šogad 11 mēnešos pārdoti 86 īpašumi par 3,4 miljoniem eiro, tostarp 59 vidi degradējošas būves 28 adresēs (starp tām 30 A kategorijas, 9 B un 20 C kategorijas grausti), nojauktas 4 būves 2 adresēs. 4 ēkām atjaunotas fasādes, 5 objekti nodoti valdījumā citām publiskajām personām (tsk. biedrībām). Visi aktuālie pārdošanas un nomas sludinājumi publicēti uzņēmuma mājas lapā: www.vni.lv.
Kopumā VNĪ šobrīd strādā pie 118 infrastruktūras attīstības projektiem apmēram 180 miljonu eiro apmērā un 25 jaunām projektu idejām. Šogad VNĪ vadībā pabeigti tādi valstiskas nozīmes attīstības projekti kā vēsturiskā policijas nama Aspazijas bulvārī 7 pielāgošana prokuratūras vajadzībām, kur vienā adresē tagad mājo 9 prokuratūras struktūrvienības. Farmācijas un Latvijas Vēstures un kuģniecības muzejiem atjaunotas fasādes. Tāpat pabeigti energoefektivitātes projekti Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā un Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī, gada nogalē tiks pabeigts arī energoefektivitātes projekts Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, izveidojot veselīgu un drošu vidi vairāk nekā 450 audzēkņiem, kā arī ap 150 pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem.
Noslēguma stadijā šobrīd atrodas fasādes atjaunošanas darbi apmeklētāju iemīļotajai izstāžu zālei “Arsenāls” Torņa ielā 1, Ekonomikas ministrijas ēkai Brīvības iela 55, Tiesībsarga biroja ēkai Baznīcas ielā 25, kā arī padziļinātās muitas kontroles ēkai uz Latvijas-Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietas “Terehova”. Minētos darbus plānots pabeigt līdz jaunā gada sākumam.
VNĪ Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.