Gada nogalē VNĪ vadība vērtējusi arī Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8, Rīgā, būvniecības projekta gaitu. Baltijā unikālās, topošās muzeja krātuves uzdevums būs nodrošināt Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rakstniecības un mūzikas muzeju (RRM), Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) un Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeju ar piemērotām telpām muzeju krājumu izvietošanai, un darbam ar krājumu mākslas priekšmetiem. Vairāk nekā 30 tūkstoši m2 apjomīgajā un tehniski sarežģītajā Muzeju krātuvju kompleksā pašlaik notiek saliekamo dzelzsbetona konstrukciju montāža divos - RRM un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ēku blokos, kā arī uzsākta montāža LNMM krātuves ēkas daļai. Vienlaikus tiek veikta arī Muzeju krātuves ārējo komunikāciju – ūdensvada, kanalizācijas un elektrotīklu – izbūve virzienā uz Pulka un Daugavgrīvas ielām. 19. decembrī būvlaukumā ar būvniecības gaitu tika iepazīstināti arī nākamie ēkas lietotāji - muzeju darbinieki, kā arī pasūtītāja – Kultūras ministrijas pārstāvji.
Vērtējot darbu gaitu Muzeju krātuves kompleksā, VNĪ, kā pasūtītājam, ir radušās šaubas, vai būvnieka - pilnsabiedrības „RERE Meistari1” iepriekš apstiprinātie darbu izpildes termiņi ir īstenojami. Tādēļ VNĪ ar pilnsabiedrību „RERE Meistari1” ir vienojies, ka līdz 2018. gada 15. martam būvnieks iesniegs paplašinātu un detalizētu darbu veikšanas grafiku atsevišķiem būvdarbu posmiem.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis par secināto Pulka 8 projekta izvērtēšanā: “Lai arī šobrīd būvnieks apgalvo, ka projekta īstenošanas gala termiņš nav apdraudēts, tomēr prasām būvdarbu veicējam detalizētu plānu starpposmiem un vērtēsim, vai projekta termiņi ir reāli”.
Kā jau iepriekš minēts, VNĪ jaunā vadības komanda 19. decembrī uzsāka pārmaiņu programmu “100 adreses Latvijas valsts simtgadei”, dodot publisku solījumu informēt sabiedrību ne tikai par pabeigtajiem projektiem, bet sniegt arī ieskatu VNĪ procesos, tai skaitā arī problēmu risinājumos. “No vārdiem pie darbiem”, ir jaunās VNĪ komandas apņemšanās. Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pulka ielā 8 ir šo 100 adrešu sarakstā, kurus VNĪ jaunā vadība izvēlējusies kā pilotprojektus, lai darbībā pierādītu jaunās uzņēmuma stratēģijas un domāšanas maiņas praksi.
“Mums sabiedrībai ar darbiem jāpierāda, ka esam spēcīgi nozares profesionāļi, spējam un reāli redzam atstātās problēmas un esam gatavi tās risināt. Esam jauna komanda, kas atnākusi šo uzņēmumu sakārtot”, atzīst Neimanis.
Pirmo triju mēnešu laikā VNĪ jaunā komanda jau panākusi jūtamu progresu vairākos projektos. Panākta nerealizētā Latvijas Okupācijas muzeja “Nākotnes nams” projekta būtiska virzība – īsā termiņā sakārtota būvprojekta dokumentācija, saskaņots būvprojekts un izsludināta Nākotnes nama būvdarbu iepirkuma 2. kārta. Risinājums rasts neapmierinošajai situācijai Jaunā Rīgas teātra (JRT) pagaidu mājvietai renovētajā Tabakas fabrikas ēkā Miera ielā 58a, Rīgā, kur pēc saskaņota darbu grafika un īsā laikā plānots uzlabot jau esošās nepilnības, kā arī veikt papildus darbus, lai ēka būtu ērta gan skatītājiem, gan arī teātra aktieriem un personālam. Sadarbībā ar JRT un Z.Gailes arhitektu biroju pašlaik tiek analizēta iepriekšējā pieredze Tabakas fabrikā, lai nepieļautu kļūdas nākotnē, rekonstruējot JRT vēsturiskās telpas Lāčplēša ielā 25, Rīgā, kas ir teātra pastāvīgā mājvieta.
Jaunā VNĪ valde darbu uzsāka šā gada septembrī. Valde sāka strādāt trīs virzienos - reorganizēja uzņēmuma struktūru, uzsāka darbu pie procesu sakārtošanas un veica uzsākto projektu auditu.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs 19. decembrī minēja, ka uzņēmuma mērķis ir pārvērst VNĪ par tirgus līderi gan nekustamo īpašumu pārvaldīšanā, gan attīstības projektu vadīšanā. “Vērienīgu projektu attīstīšana un pārvaldīšana prasa daudz dažādu augstas raudzes profesionāļu līdzdalību. Nepieciešami iepirkumu speciālisti, arhitekti, būvprojektu vadītāji, pieredzējuši nekustamā īpašuma pārvaldnieki un juristi. Šādas komandas izveide ir ļoti dārga un laikietilpīga. Veidot šādu kompetences centru katrā valsts iestādē un pat nozarē ir izšķērdība. Vienīgais attīstības ceļš ir VNĪ funkcijas stiprināšana,” uzskata Neimanis.
Apzinoties valsts nekustamo īpašumu lomu valsts īpašuma pārvaldībā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un vairošanā, VNĪ vēlas sniegt savu artavu Latvijas valsts simtgades svinībās no 2018. līdz 2023.gadam, un uzsāk kampaņu “100 adreses Latvijas valsts simtgadei”. Šī kampaņa ne tikai simbolizē ēku vai telpu nekustamo īpašumu piedzimšanu, tapšanu no nulles vai atdzimšanu, bet iemieso arī VNĪ procesu sakārtošanu un pārveidi tā, lai tiktu sasniegti gan valsts mērķi, gan uzlabotos VNĪ darba efektivitāte un realizēto projektu kvalitāte. Tā ir uzņēmuma un tā darbinieku publiska apņemšanās izveidot vai sakopt un labā kārtībā uzturēt 100 Latvijas adreses. Sarakstā ietvertas, gan kultūrvēsturiskais mantojums, gan jaunie projekti, gan ēkas , kas svarīgas valsts funkciju izpildei. Tās ir sabiedrībai kopumā svarīgas adreses, ko VNĪ pagātnē, tagadnē un tuvākajā nākotnē ir veltījusi, velta un veltīs Latvijas valsts simtgadei.
VNĪ pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumi 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumi vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki. Kopējā aktīvu vērtība 2016.gadā bija 357,81 milj. eiro, apgrozījums 2016.gadā – 49,98 milj. eiro.
